Biedrības „Dundagas bērnu dienas centrs „Mājas”” īstenotais Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai (ELFLA) LEADER projekts „Pasākumu cikls „Gudro rūķīšu skola”” ir noslēdzies.
Tā mērķis bija skolēniem no 7 līdz 13 gadiem rīkot pasākumu ciklu, lai viņi lietderīgi pavadītu brīvo laiku, paplašinot savu redzesloku un neformālā veidā iepazītu latviešu, vāciešu, līvu un suitu kultūrvēsturisko mantojumu Ziemeļkurzemē, kā arī izmēģinātu senās amatu prasmes un senos ikdienas sadzīves priekšmetus.
Projekts ilga no 1. jūlija līdz 10. jūlijam. Tajā piedalījās 9 zēni un 7 meitenes. Projektā bērni uzzināja par ārstu un valodnieku Juri Bāru, kurš arī dzīvojis Dundagā un devis savu ieguldījumu latviešu valodas attīstībā, iepazina gan Dundagas centra kultūrvēsturiskos objektus, piemēram, pili un luterāņu baznīcu, gan Silvijas Reines saimniecību, gan Gunāra Laicāna „Ievleju” stalli ar visām tur esošajām vēstures liecībām un veco laiku priekšmetiem.
Vienu dienu ceļš skolēnus veda uz Kubalu skolu-muzeju, kur viņi uzzināja par tā laika skolēnu dzīvi, paši arī iejūtoties viņu „ādā”, jo nācās lasīt, rakstīt un rēķināt senajā klasē. Pagalmā, tam īpaši iekārtotā vietā, viņi mācījās iekurt ugunskuru un noskaidroja, kādi augi sastopami muzeja apkārtnē. Beigās visi kopā bija atraduši 70 dažādus augus un mācījās tos atpazīt. Tāpat skolēniem bija iespēja būt ekskursijā Pāces vilnas fabrikā, aplūkot tur vecās iekārtas, ar kurām vēl aizvien tiek strādāts, un redzēt daudzkrāsainos dzijas kalnus.
Mazirbes līvu muzejā un Kolkas saieta namā skolēni guva ieskatu lībiešu dzīvē un kultūrā. Savukārt Kandavas muzejā viņi uzzināja par valodnieku Kārli Mīlenbahu un zirgiem. Izrādās, ka viņš Latvijā atradis 478 vārdus, kā apzīmēt zirgu. Tik daudz nav nevienā no kaimiņu valodām!
Skolēni guva priekšstatu arī par Ances un Tiņģeres muižām un Igurda Baņķa „Kauliņiem”, kur bija jābūt tik klusiem, lai dzirdētu putnu balsis un noslēgumā nopelnītu vizināšanos ar mazbānīti.
Viena diena tika veltīta braucienam uz Jūrkalni pie maģiskajiem suitiem. Tur tautas namā nācās suitoties: spēlēt dažādas suitu spēles ar dziedāšanu, pašiem mācīties dziedāt, kā to dara Jūrkalnē, un pat ietērpties viņu krāšņajos tautu tērpos.
Katrs skolēns Dundagas pilī ieauda savu pavedienu Zaļās Jumpravas paklājā. Tika iemēģināta arī roka tamborēšanā. Kamēr četri zēni Tiņģeres muižā braši pina rokassprādzes, pārējie citā muižas telpā izšuva pērlītes vainaga fragmentā, pat puiši, un viņiem sanāca lieliski! Jūrkalnē, zemnieku saimniecībā „Bērziņi”, katrs pagatavoja savu maizes kukulīti pēc suitu senās receptes. Savukārt Kandavā pie Lindas Priednieces ikviens no māla izveidoja bļodiņu vai krūzīti. Ances muižā skolēni gatavoja dižraušus, kā arī darināja mīļlietiņas no dzijas. Daži pat Silvijas Reines saimniecībā kūla sviestu, bet citi bija tā pārņemti ar trusīšiem, ka neizlaida tos no rokām. Kā gan ar aizņemtām rokām, lai sit sviestu?
Kāds tad ir ieguvums no tā visa? Astoņas dienas projekta laikā skolēni iztika bez mobilajiem telefoniem. Mirdzums bērnu acīs un prieks sirdī. Brīnišķīgi pieaugušie, kas tika satikti un kas „deg” par savu lietu. Saturīgi pavadīts brīvais laiks, kļūstot kaut nedaudz gudrākiem, jo kultūrvēsturiskā mantojuma apgūšana ir viena no gudrības šķautnēm.
