Etnogrāfiskais ansamblis “Rikava” saņem Tradicionālās kultūras izcilības balvu –

Etnogrāfiskais ansamblis “Rikava” darbojas jau vairāk nekā 70 gadus. Neskatoties uz paaudžu un vadītāju maiņām, tas joprojām turpina dzīvot un attīstīties.

Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” laikā kolektīvs saņēma Tradicionālās kultūras izcilības balvu – prestižu apbalvojumu, kas tiek piešķirts reizi trīs gados par īpašiem nopelniem tradicionālās kultūras saglabāšanā un attīstībā. Balva apliecina ne tikai izcilu darbu, bet arī ilgstošu, priekšzīmīgu un panākumiem bagātu darbību.

Ansamblim “Rikava” patiešām ir liels ieguldījums tradīciju saglabāšanā – veikti daudzi nozīmīgi darbi, kas ļāvuši kolektīvam ne tikai nepazust, bet kļūt par spilgtu piemēru citiem. Ansambļa vadītāja Aija Dundure neslēpj, ka balvas saņemšanas dienā bijis liels uztraukums, taču tas ātri pārgājis, kad blakus bija pārējie kolektīva dalībnieki.

Vadītāja sirsnīgi pateicas Rēzeknes novada kultūras un tūrisma vadītājai Daigai Miščenko, kura pieteica ansambli balvai. Tāpat liels atbalsts saņemts no Rēzeknes novada pašvaldības, Dricānu apvienības un Rikavas pagasta pārvaldes. Viņa atzīst, ka balvas saņemšana bija pārsteigums un liels pagodinājums, taču vienlaikus apzinās, ka šis sasniegums ir daudzu cilvēku kopīga darba rezultāts. Tas nav iemesls uzskatīt sevi pārāku par citiem, bet gan apliecinājums tam, ka ieguldītais darbs ir pamanīts, novērtēts un spēj iedvesmot citus.

Ansamblī darbojas cilvēki, kuri kolektīvam ir uzticīgi jau vairākus gadu desmitus. Liels nopelns ansambļa dibināšanā un iedvesmā to veidot pieder Jānim Rozenbergam. Savukārt būtisku ieguldījumu kolektīva attīstībā devuši dažādi vadītāji: Tekla Ikauniece, Jāzeps Liepiņš, Tekla Teicāne un Janīna Mičule, kuri veidojuši pamatus etnogrāfiskajiem uzvedumiem un palīdzējuši saglabāt tradīcijas.

Balvas saņemšanas pasākumā “Rikava” sniedza arī sava jaunākā uzveduma priekšnesumu, kurā attēlotas kāzu tradīcijas un kāzu vārtu rituāls. Jāuzsver, ka “Rikava” ir vienīgais ansamblis Latvijā, kas joprojām saglabā un attīsta etnogrāfisko uzvedumu tradīciju. Etnogrāfiskajos uzvedumos tiek apvienotas visdažādākās tradīciju liecības – mutvārdu folklora, tautastērpi, kulinārais mantojums un sadzīves priekšmeti. Uzvedumos tiek attēloti ģimenes svētki, darba dzīve, gadskārtu svinības. Pirmos uzvedumus veidoja par kāzu tradīcijām, piemēram, vainagu pīšanu; vēlāk sekoja uzvedumi par kristībām un dažādām talkām – siena, mēslu, rudzu vākšanu.

Jūnija beigās pēc Starptautiskā folkloras festivāla ‘’Baltica’’ Īdeņā bija iespēja redzēt kādu  no senajiem uzvedumiem, kas ir atjaunots – “Pie ezera laba dzīve”, kas veltīts Lubāna zvejnieka dzīvei. Kā atzīst Aija Dundure, gadu gaitā ir tapuši ļoti daudzi uzvedumi, un to tematika ir patiesi daudzveidīga.

Liela nozīme ir cilvēkiem ansamblī. Katrs cilvēks kolektīvā ir nozīmīgs, neatkarīgi no vecuma – dalībnieku vidū ir gan pavisam jauni, gan tādi, kuri kolektīvā darbojas jau gadu desmitiem. Daudzi no jauniešiem ansamblī ir tik ilgi, cik vien paši sevi atceras. Ne visi ir talantīgi visās jomās, bet katram ir sava loma – vieni dzied, citi dejo, vēl kāds izceļas ar aktierspēli. Galvenais ir līdzsvars – dzied visi, bet dažādā intensitātē. Ne visi ansambļa dalībnieki dzīvo uz vietas, taču ikviens atrod laiku piedalīties mēģinājumos, kas nav tikai vienkārši mēģinājumi, bet arī vieta sarunām, kopā būšanai un jaunumu apmaiņai.

Vadītāja atzīst, ka tuvākajā laikā iecerēts radīt jaunu uzvedumu. Lielāks ilgtermiņa mērķis – apkopot visas dziesmas un izdot tās kādā taustāmā formātā, piemēram, diskā. Taču galvenais, kā uzsver Dundure, vislielākā vērtība ir radošā darbībā, kas tiek veikta no sirds – sev, nevis citu vērtējumam.

Sagatavoja Katrīna Grietiņa, Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Video: Sergejs Čakāns

Foto: Eduards Medvedevs

Etnografiskā ansambļa ”Rikava” uzvedums ”Pie ezera laba dzīve” Pīterdienas pasākumā Īdeņā