Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem šogad daudzos Latvijas novados plaši izplatījušies Spānijas kailgliemeži (Arion lusitanicus). Tā masveida parādīšanos šogad veicinājusi ziemas neesamība, kas ļāvusi kaitēkļa ziemojošām stadijām veiksmīgi pārziemot un jau agri pavasarī sākt savu strauju attīstību un izplatība. Karstums un sausums šo procesu sabremzētu, bet šīs vasaras vēsais un lietainais laiks tieši pretēji – netraucē un pat palīdz gliemežiem.
Šā brīža siltie un mitrie apstākļi ir labvēlīgi oliņu dēšanai un, jo labvēlīgāki ir laika apstākļi, jo katrs gliemezis sadēj vairāk oliņu. Jāatceras, ka gliemežu pārošanās un dēšana apstāsies tikai, kad gaisa temperatūra noslīdēs līdz + 5 °C.
Visticamāk Spānijas kailgliemeži Latvijā nokļuvuši cilvēku darbības rezultātā – tie ievesti ar augiem, kompostu, augsni, kur varēja būt gan pieaugušie īpatņi, gan olas. Spānijas kailgliemeži „pašu spēkiem” parasti neizplatās ļoti tālu, taču, ja kādā vietā tie tiek atvesti, tie tur ļoti strauji savairojas.
Cilvēku veselībai gliemeži nekaitē, taču dažos informācijas avotos minēts, ka gliemeža gļotas var saturēt E.coli baktērijas, tādēļ pirms dārzeņu lietošanas pārtikā, tie ir obligāti jāmazgā.
Spānijas kailgliemeži ir 7 – 15 cm gari, sarkanbrūni, brūni vai pat dzeltenīgi. Tie dzīvo tikai vienu gadu, rudenī dēj olas un drīz pēc olu sadēšanas nomirst. Spānijas kailgliemeža pieaugušie gliemeži ļoti reti pārdzīvo ziemu, ja kāds arī pārziemo, tas iet bojā pavasarī. Labvēlīgos apstākļos (lietains, mitrs, apmācies, silts laiks) viens īpatnis var sadēt līdz pat 400 oliņām. Piemērotākās vietas olu dēšanai ir augsnes virskārta un plaisas augsnē, komposta kaudzes u.c. Apmēram puse jauno gliemezīšu izšķiļas jau rudenī, bet atlikušie – nākamā gada pavasarī. Ilgstošs silts rudens, mērenas ziemas un lietainas vasaras ir labvēlīgas to izdzīvošanai, – tātad pēdējo gadu Latvijas klimatiskie apstākļi ir tipiski un atbilstoši to attīstībai.
Bojājumi.
Gliemeži apgrauž augu zaļās virszemes daļas. Jo gliemezis aug lielāks, jo lielāka ir viņa apetīte. Bojā tauriņziežus, kartupeļus, bietes, kāpostus, burkānus, gurķus, salātus, graudaugus, dekoratīvos augus, ziedaugus, u.c. augus. Ņemot vērā Spānijas kailgliemeža vairošanās spējas un apetīti, apdraudēti ir visi zaļie augi dārzos. Sevišķi kaitīgi gliemeži ir mitrā laikā.
Bioloģija.
Vasaras beigās – rudenī izšķīlušies gliemeži jau rudenī, pirms ziemošanas, sāk baroties, ko aktīvi atsāk pavasarī pēc pārziemošanas. Tādēļ aprīlī un maijā, kad atsākas dārzu sezona, tie dārzos redzami jau kā samērā palieli īpatņi ar lielu apetīti. Pavasarī no olām izšķīlušies gliemeži, tikai jūlijā ir pieauguši un olas dēs vēlāk, nekā rudenī izšķīlušies sugas brāļi.
Saulainā un sausā dienā gliemeži grūti pamanāmi, taču tie aktīvi barojas naktīs, rīta stundās vai kad ir apmācies un lietains laiks. Dienā gliemeži atrod paslēptuves, kurās paslēpties no saules, lai tā neizžāvē gliemeža jutīgo ķermeni. Ziemojošās olas tiek iedētas augsnes virskārtā, smiltīs vai zem augu atliekām 5 līdz 10 cm dziļumā. Vienviet dējumā mēdz būt 20 – 60 olu.
Augu aizsardzības pasākumi jābalsta uz zināšanām par šī kaitēkļa bioloģiju, jācenšas izvairīties no gliemežiem piemērotu dzīves apstākļu radīšanas savā dārzā un laukā. Ierobežošanas pasākumi būs visefektīvākie tad, ja tos vienlaicīgi veiks visā teritorijā, kurā mīt gliemeži. Ja to neveiks visos teritorijā atrodošos īpašumos, tad tā būs ilgstoša cīņa bez noturīgiem rezultātiem.
Domājot par nākošā gada dārza ražu, jāsāk rīkoties jau šodien. Tieši tagad, sākot ar vasaras vidu līdz rudens sākumam kailgliemeži dēj oliņas, tāpēc šis ir pēdējais brīdis tos savākt un likvidēt. Gliemežu laicīga iznīcināšana attiecīgi samazina izdēto olu skaitu, kas būtiski mazinās izplatību nakamajā gadā.
IEROBEŽOŠANA
- Nolasīšana tieši no augiem agri no rīta, vakarā vai apmākušās dienās (jo saulainā laikā tie slēpjas no saules stariem zem augu lapām). Salasītos kaitēkļus var iznīcināt, aplejot tos ar 10 % sālsūdeni vai verdošu ūdeni un pēc tam aprokot.
- Gliemežu slēptuves. Dārzā izvieto dēļus vai citu materiālu plāksnes vai citas formas priekšmetus, kur gliemeži var patverties. Tad regulāri veic to salasīšanu un likvidēšanu.
- Starp dārzu un vietām, kur gliemeži uzturas, var veidot aizsargjoslas, kas traucētu vai apgrūtinātu gliemežu ienākšanu dārzā (smilts, grants, sasmalcinātas olu čaumalas, neapsēta un veģetācijas periodā rušināta augsnes joslas utt.). Gliemežiem nepatīk pārvietoties pa šādām virsmām.
- Izlikt gliemežu slazdus. Dobēs izliek slazdus vai traukus ar alu vai sarūgušu kvasu. Dzēriena smaržas pievilināti, gliemeži ielien traukos. Agri no rīta trauki jāpārbauda un gliemeži jālikvidē. Tos nedrīkst izmest kompostā, jo, iespējams, tie no gardās dziras ir tikai apreibuši, bet nav noslīkuši.
- Veģetācijas periodā dārzā ierobežot nezāles. Nezāles nodrošina gliemežiem patvērumu un mitrumu saulainā dienā. Garā zāle jāpļauj arī dārza malās.
- Apvērst vai irdināt augsnes virskārtu vēlu rudenī. Tādējādi tiks samazināts ziemojošo gliemežu skaits un traucēta izdēto olu pārziemošana.
- Spānijas gliemežiem pie mums nav daudz dabīgo ienaidnieku, taču ir zināms, ka ar šiem gliemežiem barojas āpši, meža cūkas, eži. Palīdzēt cīņā ar gliemežiem var arī skrējējpīles, kas labprāt izlasa gliemežus no dārza.
- Ierobežošanai var lietot entomopatogēnās nematodes saturošu produktu “Nemaslug” un “NemaFence Phasma”. Tā kā produkti satur dzīvas nematodes, tad, lai preparāts būtu efektīvs, ļoti precīzi jāsievēro tā lietošanas instrukcija.
Ķīmiskā ierobežošana
Ķīmiskai gliemežu ierobežošanai izmanto limacīdus – augu aizsardzības līdzekļus gliemežu ierobežošanai. Latvijā reģistrēti 3. klases līdzekļi un bez apliecībām nopērkami šādi limacīdi:
- “Ferramol”,
- “Ferramol Limacide”,
- “Ferronite Slug Granules”,
- “Ironmax Pro”,
- “Substral Limex”
- “Vitrol GB”.
Lai nepakļautu riskam cilvēkus un vidi, pirms lietošanas obligāti jāizlasa katra produkta lietošanas instrukcija!
