Fiziskās aktivitātes ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē mūsu veselību un labsajūtu, tomēr jaunākie pētījumi atklāj, ka gan Lietuvā, gan Latvijā regulāra kustība joprojām nav kļuvusi par ierastu paradumu visiem. Saskaņā ar “Eurobarometer 525” datiem 53% lietuviešu un 33% latviešu atzīst, ka vispār nenodarbojas ar sportu. Vēl 15% lietuviešu un 28% latviešu norāda, ka sporto tikai pa retam.
Vērojama vēl kāda satraucoša tendence – daļa cilvēku ne tikai izvairās no sporta, bet pilnībā atturas no jebkādām fiziskām aktivitātēm. Tādas nodarbes kā dejošana, dārza darbi vai riteņbraukšana kā pārvietošanās no mājām uz darbu, veikalu, pludmali 19% lietuviešu un 12% latviešu ikdienā ir pilnībā iztrūkstošas. Šie skaitļi norāda uz pieaugošu fizisko aktivitāšu trūkuma problēmu – ievērojama sabiedrības daļai trūkst minimālais kustību līmeni, kas ir būtisks ne tikai ķermeņa, bet arī emocionālajai labsajūtai. Taču labā ziņa ir tā, ka kustība ir pieejama ikvienam – neatkarīgi no vecuma, fiziskās sagatavotības vai finansiālajām iespējām.
Fiziskajai aktivitātei ir daudzpusīga ietekme uz cilvēka veselību un dzīves kvalitāti. Pat vienkāršas ikdienas pastaigas, vai fiziski izaicinoši mājsaimniecības, vai dārza darbi stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, samazina hronisku slimību risku, palīdz uzturēt muskuļu spēku, locītavu lokanību un veselīgu ķermeņa svaru.
Taču ieguvumi sniedzas tālāk par fizisko veselību vien. Kustības tieši ietekmē arī emocionālo labsajūtu – tās palīdz mazināt stresu un trauksmi, atvieglo depresijas simptomus, uzlabo miega kvalitāti un veicina labu garastāvokli.
Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, jūtas veselīgāki, enerģiskāki un apmierinātāki ar savu dzīvi.
Fiziskās aktivitātes stiprina arī kopienas sajūtu. Kustība kopā – vai tā būtu pastaiga, dalība sporta pasākumā vai grupu nodarbībā – veicina sociālos kontaktus un palīdz mazināt sociālo atstumtību. Tas ir īpaši svarīgi gados vecākiem cilvēkiem, kuriem kustība var sniegt ne tikai veselības ieguvumus, bet arī iespēju komunicēt un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Grupas aktivitātes motivē, palīdz uzturēt rutīnu un uzlabo arī emocionālo stāvokli.
Jāizceļ arī fizisko aktivitāšu ietekme uz darba un mācību rezultātiem, kā arī kognitīvajām spējām. Pētījumi liecina, ka kustīgi cilvēki labāk koncentrējas, viņiem ir labāka atmiņa un ātrāka lēmumu pieņemšana. Pat īsi aktīvi pārtraukumi – piecu minūšu vingrojums vai īsa pastaiga – darba vai mācību dienas laikā palīdz samazināt garīgo nogurumu un uzlabo produktivitāti. Tas ir īpaši svarīgi mūsdienu straujajā dzīves ritmā, kur daudzi pavada ilgas stundas sēžot.
Aptauju dati atklāj, ka 13% lietuviešu un 11% latviešu nenodarbojas ar sportu, jo uzskata to par pārāk dārgu. Turklāt 10% lietuviešu un 8% latviešu norāda, ka viņu dzīvesvietas apkārtnē nav piemērotas vai viegli pieejamas infrastruktūras fiziskām aktivitātēm. Tomēr, lai būtu fiziski aktīvs, nav nepieciešami lieli ieguldījumi vai īpašs aprīkojums. Kustība var sākties ar vienkāršiem ikdienas lēmumiem – pastaigām parkā vai meža takās, vieglu skrējienu, riteņbraukšanu, jogu mājās, vai īsu rīta vingrošanu.
Daudzās pilsētās ir pieejamas bezmaksas āra trenažieru zonas, bet siltajā sezonā – ūdenstilpnes peldēšanai. Galvenais ir atrast tādu kustības veidu, kas sagādā prieku un ko ir viegli iekļaut ikdienas ritmā.
Lai veicinātu cilvēku kustību, tiek uzsākts starptautisks Interreg Latvija–Lietuva programmas atbalstīts projekts “Veselīgs dzīvesveids. Miljards soļu izaicinājums” (BISTEPS)”. Tajā no Latvijas piedalās Kurzemes plānošanas reģions un Latgales plānošanas reģioni, kā arī no Lietuvas Šauļu, Ignalinas un Biržai pašvaldības.
Viena no projekta aktivitātēm – soļu izaicinājums, kurā iedzīvotāji sacentīsies starp pašvaldībām, kuri spēs noiet visvairāk soļu. Dalībnieki varēs veidot komandas, izmantot soļu skaitītājus savos telefonos vai viedpulksteņos, un rezultāti būs redzami publiskā platformā.
Projekta laikā tiks izstrādāti arī virtuālie veselības maršruti, kuros būs informācija par ieteicamajiem attālumiem, atpūtas punktiem, sirds ritma uzraudzību, ieteikumiem par ūdens lietošanu, papildus fiziskām aktivitātēm pastaigu laikā un citiem veselīga dzīvesveida aspektiem.
Maršruti tiks pielāgoti dažādu vecumu un fizisko spēju cilvēkiem – no ģimenēm ar maziem bērniem līdz senioriem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām.
Projekta laikā Lietuvā un Latvijā tiks organizētas fizisko aktivitāšu nometnes bērniem un senioriem, veicinot veselīgu dzīvesveidu, starptautisku sadarbību, kultūras apmaiņu un labās prakses pārņemšanu no dažādām valstīm.
Aicinām sekot līdzi projekta aktualitātēm Facebook lapā: Facebook.com/BillionStepsChallenge
Vairāk informācijas par projektu: latlit.eu/theprojects/bisteps/
Projekts tiek īstenots “Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam” ietvaros ar Eiropas Savienības finansējumu.
Informāciju sagatavoja: Aija Neilande, Kurzemes plānošanas reģions
