Lielākā daļa invazīvo un svešzemju gliemežu sugu Latvijā ir izplatījušās cilvēku neapzinātas darbības rezultātā. Latvijā pirmo reizi konstatēti Spānijas kailgliemeži (Arion vulgaris) vairāk kā pirms 15 gadiem, šo gadu laikā invazīvās sugas populācija ir krietni pieaugusi. Arī Tukuma novadā turpina izplatīties Spānijas kailgliemeži – vieni no postošākajiem laukaugu kaitēkļiem. Šī suga ir labi pielāgojusies Latvijas klimatam un sastopami gandrīz visur – no dārziem un tīrumiem līdz pat mežiem, kapsētām un ūdenstilpju krastiem. Apdraud ne tikai bioloģisko daudzveidību, bet arī pārnēsā dažādus slimību ierosinātājus un rada ekonomiskus zaudējumus – bojā kultūraugus un dārzeņus, ietekmē izaudzētās produkcijas kvalitāti.
Lai samazinātu Spānijas kailgliemežu izplatību, Tukuma novada pašvaldība līdz 31. augustam veiks to ierobežošanu ar dzelzs fosfātu saturoša limacīda “Ferramol Limacide” ēsmas granulām pašvaldībai piederošās teritorijās, piemēram, Durbes parkā un Mālkalnā, kā arī citās novada teritorijās.
Limacīdi “Ferramol Limacide” nav kaitīgi cilvēkiem, dzīvniekiem, kukaiņiem, augiem, bet var būt nāvējošs gan Spānijas kailgliemežiem, gan arī citiem gliemežiem.
Aicinām arī visus iedzīvotājus aktīvi iesaistīties Spānijas kailgliemežu ierobežošanā, t.sk. sakopjot savus īpašumus, pļaujot zālienu, neveidojot dēļu un zaru kaudzes, jo ēnainas un mitras vietas ir ideāli apstākļi šo gliemežu vairošanās un izplatības veicināšanai. Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim, jācenšas panākt, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu. Katrs gliemezis sezonas laikā var izdēt līdz 500 olām. Svarīgi ir saprast arī to, ka pilnīga šīs invazīvās sugas iznīdēšana nav iespējama, bet regulāra ikgadēja teritoriju apstrāde ar limacīdiem un mehāniska kailgliemežu nolasīšana var būtiski ierobežot šīs sugas tālāku savairošanos.
Tikpat svarīgi par Spānijas kailgliemeža atradnēm ir ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei tīmekļa vietnē.
Svarīgākie soļi, lai ierobežotu šo gliemežu izplatību:
- pirms uzsākt kailgliemežu ierobežošanu, ir jāatceras, ka šo sugu nav iespējams iznīcināt pilnībā plašās un dabiskās teritorijās. Tos var ierobežot, tikai samazinot kailgliemežu skaitu. Ir jārēķinās, ka kailgliemežu ierobežošana ir darbietilpīgs process, kas ir jāveic katru gadu, sākot no agra pavasara, sākoties gliemju aktivitātei, un jāturpina līdz pat vēlam rudenim;
- efektīvākam rezultātam ieteicams kombinēt dažādas ierobežošanas metodes;
- dzīvus kailgliemežus nevar izmest konteineros, jo tie atrāpos atpakaļ;
- ļoti svarīgi ir savāktos kailgliemežus uz diennakti ievietot slēgtā traukā ar sālsūdeni, 1% vara sulfāta šķīdumu;
- rūpīgi pārdomāt un pārbaudīt jaunu, īpaši podoto stādu, komposta iegādi, lai nejauši neatvestu Spānijas kailgliemeža oliņas vai pašus gliemjus;
- ja nopirktā puķupodā vai dobē tiek atklātas kailgliemežu olas (2mm lielumā, caurspīdīgas vai bālas), tās visas jāsaspiež vai jāievieto noslēgtā traukā, kā minēts augstāk;
- regulāri jāpļauj un jāsavāc zāle, jo tieši aizaugušas teritorijas ir tās, kuras vislabāk patīk šai sugai, jo tur visu laiku ir vēss un mitrs. Nopļautā zāle ir jākompostē slēgtās tvertnēs. Vēlamies uzsvērt, ka tikai ar zāles pļaušanu gliemju skaita samazināšana nenotiks;
- dabiskajās teritorijās kailgliemeži nonāk ar augu atliekām no dārza. Tāpēc būtiskākais preventīvais pasākums ir panākt, lai augu atliekas netiek izmestas krūmos, mežos, pie ūdenstilpēm vai citās vietās. Tāpat jāuzmanās, lai netiktu transportēta augsne no vietām, kur satopami kailgliemeži;
- pēc izskaušanas darbu veikšanas rūpīgi jānotīra darba rīki, apavi un jānomazgā rokas, lai olas vai paši gliemji nejauši netiktu izplatīti uz citām vietām.
Ieteicamās izskaušanas metodes:
Lasīt ar rokām – visplašāk pielietojamā un dabai draudzīgākā metode, taču vislaikietilpīgākā. Lasīšana veicama kailgliemežu augstākās aktivitātes diennakts laikos (agri no rīta, vakarā vai pēc lietus), apstaigājot invadēto teritoriju un salasot visus atrastos kailgliemežus. Svarīgi pēc darbu veikšanas salasītos kailgliemežus utilizēt, piemēram, ievietojot slēgtā traukā. Gliemežu nolasīšana ar rokām ir jāveic regulāri, ilgstošākā laika periodā apsekojot teritoriju, kur tie ir tikuši konstatēti, tādejādi iznīcinot maksimāli daudz īpatņu un pēc iespējas samazinot to izplatīšanās potenciālu.
Mehāniskā iznīcināšana pieļaujama aprīlī, maijā, ne vēlāk – veicama līdzīgi kā nolasīšana, taču kailgliemežus nevis nolasa, bet uzreiz saspiež ar apaviem vai darbarīku. Visefektīvāk veicama kailgliemežu augstākās aktivitātes diennakts laikos (no rīta, vakarā vai pēc lietus), apstaigājot invadēto teritoriju. Tā kā šie gliemeži olas sāk dēt jau jūnijā, pēc jūnija vienkārša gliemju nospiešana vai sagriešana nav pieļaujama, jo tā nevar nodrošināt 100% olu iznīcināšanu. Proti, olas, kas gliemežiem jau ir izveidojušās un nav izdētas, saskaroties ar zemi, tik un tā spēj pārziemot.
Paslēptuvju un pievilinātājvielu izmantošana – metode izmantojama vietās, kur kailgliemežus grūti salasīt vai kā papildmetode nolasīšanai ar rokām vai mehāniskai iznīcināšanai, samazinot apsekojamās teritorijas lielumu. Paslēptuves ierīko un pievilinātājvielas izvieto mitrās un ēnainās vietās ciešā saskarē ar augsni. Par paslēptuvi var kalpot uz zemes novietoti dēļi, kastes un citi priekšmeti, bet par pievilinātājvielu – alus, mājdzīvnieku barība, augļi, dārzeņi, raudzēta maize utt. Ierīkotās paslēptuves un vietas, kur izvietotas pievilinātājvielas regulāri apseko un nolasa vai mehāniski iznīcina tur atrastos kailgliemežus.
Slīcināšanas slazdu izmantošana – ir pieejami gan rūpnieciski ražoti slīcināšanas slazdi, gan tos viegli var izveidot paši. Slazda konstrukcijai vai izvietošanas veidam jābūt tādam, lai kailgliemezis tajā var iekļūt, un lietus laikā tas nepārplūst. Slazdu piepilda ar šķidrumu (ūdeni). Lai pievilinātu kailgliemežus, slazdā ievieto pievilinātājvielu (alu, raudzētu maizi utt.). Lai nodrošinātu, ka kailgliemeži slazdā noslīkst, šķidrumam pievieno vara sulfātu (koncentrācija 1%) vai vārāmo sāli (koncentrācija 10%). Slazdus izvieto invadētajā teritorijā un regulāri apseko, salasot slazdā iekritušos kailgliemežus un pēc nepieciešamības atjaunojot/papildinot slazdā ievietoto šķidrumu un pievilinātājvielu.
Aizsargbarjeras – lai ierobežotu kailgliemežu izplatību, ap invadēto teritoriju izvieto fiziskās vai ķīmiskās aizsargbarjeras. Bieža zāles pļaušana un dziļa augsnes apstrāde kavē kailgliemežu izplatību un atvieglo citu izskaušanas metožu pielietošanu. Aizsargbarjeru veidi un konstrukcijas aprakstītas izdevumā “Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) un citu invazīvo kailgliemežu sugas Latvijā un to ierobežošanas metodes” (saite uz materiālu sniegta augstāk).
Mājputnu izmantošana – Spānijas kailgliemežus barībā izmanto Indijas skrējējpīles. Metodes pielietošanu ierobežo tas, ka mājputni barojas pa dienu, bet kailgliemeži ir aktīvi no vakara līdz rītam.
Ķīmiskās izskaušanas metodes ir efektīvas Spānijas kailgliemeža ierobežošanai. Taču, lai nenodarītu kaitējumu videi, nav pielietojamas visās teritorijās, kā arī atšķiras pieejamo preparātu efektivitāte. Ķīmisko metožu pielietošana ir rekomendējama plašās teritorijās, kur nav iespējams fiziski uzlasīt gliemežus vai tos ierobežot ar citām dabai draudzīgākām metodēm. Latvijā pieejamo limacīdu saraksts un lietošanas norādījumi pieejami Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – VAAD) tīmekļvietnē, sadaļā “Noderīgi”- “Reģistri”. Pirms limacīdu un citu ķīmisko preparātu izmantošanas par to lietošanu, t.sk. par nepieciešamajām speciālajām atļaujām to iegādei un izmantošanai, jākonsultējas ar VAAD.
Gliemežu olu iznīcināšana. Spānijas kailgliemeži dēj olas no jūnija līdz septembrim, parasti mitrās un tumšās vietās – augsnē, zem akmeņiem, puķupodiem, dēļiem vai dārza mēbelēm. Iznīcinot atrastās olas, iespējams samazināt gliemežu skaitu nākamajam gadam. Regulāra augsnes rušināšana, zāliena pļaušana un dārza priekšmetu pārvietošana arī palīdz pamanīt un iznīcināt vietas, kur gliemeži dēj olas vai pārziemo.
Plašāku informāciju par kailgliemežu ierobežošanu un iznīcināšanu aicinām apskatīt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra sagatavotajā materiālā: ŠEIT.
