5. augustā Saldū notikušajā Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību vadītāju kopsapulcē apstiprināts jaunais Attīstības padomes sastāvs. No katras Kurzemes pašvaldības – Liepājas un Ventspils valstspilsētām, kā arī Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novadiem – Attīstības padomē ievēlēts viens pastāvīgais loceklis un viens aizvietotājs jeb vietnieks, kurš Padomes darbā piedalās pilntiesīgi locekļa prombūtnes laikā.
Pēc Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību vadītāju kopsapulces notika arī pirmā jaunievēlētās Attīstības padomes sēde, kuras laikā no padomes locekļu vidus tika ievēlēts jauns Attīstības padomes priekšsēdētājs – Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts, kuram šī amata pienākumi uzticēti jau otro reizi. Savukārt par Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieci ievēlēta Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inese Astaševska. Talsu novada pašvaldību Attīstības padomē pārstāvēs Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš un viņa vietniece Ligita Šnore.
Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa pateicās iepriekšējam Attīstības padomes sasaukumam, tās priekšsēdētājam Aivaram Priedolam un priekšsēdētāja vietniekam Mārim Zustam par veiksmīgo sadarbību un sveica jauno Attīstības padomi, tās priekšsēdētāju un vietnieci, novēlot sekmīgu un mērķtiecīgu darbu reģiona attīstības veicināšanā.
Sēdes turpinājumā Attīstības padome apstiprināja Kurzemes plānošanas reģiona piekrastes tematisko plānojumu. Tā izstrāde norisinājās Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektā „Baltic Sea2Land”, akcentējot līdzsvarotu pieejas attīstību Kurzemes piekrastē – apvienojot ekonomiskās intereses ar dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu. Plānojuma izstrādes laikā tika organizēti ievadsemināri, darba grupas, starpinstitucionāla sanāksme un veikta sabiedrības aptauja, kopumā iesaistot vairāk nekā 300 dalībnieku. Kurzemes reģiona piekrastes tematiskais plānojums ietver analīzi un novērtējumu par jūras un piekrastes teritoriju plānošanu, esošo demogrāfisko un sociālekonomisko situāciju, ainaviski vērtīgām teritorijām, dabu un kultūrvidi, konfliktējošām interesēm piekrastē, zilo ekonomiku, piekrastes publisko infrastruktūru un attīstāmām vietām, piekrastes apmeklētību un apsaimniekošanu, kā arī apbūves attīstības tendencēm, vides riskiem un klimata pārmaiņu ietekmi piekrastē.
Sēdes noslēguma daļā Evita Ozoliņa iepazīstināja ar Kurzemes plānošanas reģiona paveikto 2025. gada pirmajā pusgadā. Šajā laika periodā reģions veiksmīgi īstenoja savas funkcijas, aktīvi strādājot pie attīstības plānošanas, uzņēmējdarbības veicināšanas un reģionālo projektu iniciēšanas un īstenošanas. Reģions iesaistījās sabiedriskā transporta organizēšanā, remigrācijas veicināšanā, kā arī turpināja virzīt brīvprātīgas iniciatīvas, tostarp pieaugušo izglītības tīkla attīstību un Kurzemes kultūras programmu 2025. gadam. Šajā laika posmā Kurzemes plānošanas reģions īstenoja 28 pārrobežu sadarbības projektus tūrisma, vides, mobilitātes, kultūras, sociālās uzņēmējdarbības un digitālās pieejamības jomās, veicinot dabas un tūrisma objektu pieejamību, uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātības sekmēšanu, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un iekļaujošu Kurzemes reģiona attīstību.
Attīstības padome ir Kurzemes plānošanas reģiona lēmējinstitūcija, ko veido 8 pārstāvji – pa vienam no katras Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības. Attīstības padomes ievēlēšana notiek Kurzemes plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulces laikā. Reģiona pašvaldības ievēlēšanai kopsapulcē izvirza savus pārstāvjus – pa vienam pašvaldības deputātam no katras valstspilsētas un novada domes, kā arī katram Attīstības padomes dalībniekam var tikt izvirzīts arī ne vairāk kā viens vietnieks, kurš ir tiesīgs aizvietot dalībnieku tā prombūtnes laikā Attīstības padomes sēdēs. Kopsapulce ievēl Attīstības Padomi 8 vietējo pašvaldību dalībnieku sastāvā, kā arī to aizvietotājus, ja tādus pašvaldības ir izvirzījušas.