Zemkopības ministrija informē, ka visā Latvijas teritorijā līdz 4. novembrim izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā. Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz būtiskiem nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, kas 2025. gadā smagi ietekmējuši lauksaimniecības nozari. Laika periodā no maija līdz jūlija vidum nokrišņu daudzums Latvijā ievērojami pārsniedza normu – maijā pat par 68%. Lietavu rezultātā augsne ir pārmitra, tīrumos sakrājies ūdens, lauksaimniecības zemēs un zemākās vietās novērojamas lielas ūdens lāmas, iznīcinot daļu šī gada ražas vai būtiski samazinot ražību kultūraugu platībās.
Savukārt vietās, kur raža solījās būt laba, tagad ražas novākšanas laikā kombainiem un citai lauksaimniecības tehnikai nav iespējams iebraukt pārmitrajos tīrumos. Ja ražu nevarēs novākt, šis lauksaimniekiem būs jau trešais gads pēc kārtas ar smagiem zaudējumiem.
Vienlaikus lauksaimnieki ir aicināti turpināt Lauku atbalsta dienestā sniegt informāciju par nelabvēlīgo apstākļu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras. Zemkopības ministrija jau ir vērsusi Eiropas Komisijas uzmanību uz smago situāciju Latvijas lauksaimniecībā un aicinājusi pēc postījumu apkopošanas no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem radušos zaudējumus.
Zemkopības ministrs Armands Krauze atzīme: „Ilgstošas lietavas kopš maija ir ļoti negatīvi ietekmējušas lauksaimniecības nozari Latvijā – šā gada raža ir būtiski cietusi un, iespējams, to nevarēs novākt. Graudi, rapsis un zirņi jau sāk dīgt vārpās un pākstīs, dārzeņi sapūst augsnē, bet pārmitrā zeme liedz uz lauka uzbraukt ar smago tehniku un ražu novākt. Ja iepriekš šķita, ka problēmas skar tikai daļu Latvijas, tad šobrīd ļoti smaga situācija izveidojusies visā Latvijā. Situācija ir ārkārtīgi sarežģīta – vai nu ražas nebūs vispār, vai arī tā būs tik zemas kvalitātes, ka būs izmantojama tikai lopbarībai, nevis pārtikai. Turklāt laikapstākļu ietekmi izjūt visas lauksaimniecības nozares – lopkopība, graudkopība, dārzeņkopība, augļkopība un citas. Šī situācija apdraud lauksaimnieku spēju pildīt finanšu un piegādes saistības, īpaši eksportā, kur graudaugi ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem eksporta produktiem. Līgumu nepildīšana var radīt nopietnas tiesiskas un finanšu sekas, ietekmējot nozares reputāciju un valsts eksportspēju.”
Lauksaimnieki visā valstī ziņo par būtiskiem postījumiem – applūduši zālāji, neapsētas vai bojātas vasarāju platības, noslīkuši vai nesadīguši stādi, kā arī ražas zudumu un kvalitātes krišanos. Situācija turpina pasliktināties – daļa ražas nav novācama, jo tehnika pārmērīgā mitruma dēļ nespēj iebraukt laukos. Tas var radīt smagas sekas lauksaimnieku ienākumiem un saimniecību dzīvotspējai – daudziem šis būs jau trešais smago zaudējumu gads pēc kārtas.
Lai mazinātu ārkārtējās situācijas radīto ietekmi:
Valsts ieņēmumu dienests nepiemēros soda sankcijas pret saimniecībām, kuras neizpilda noteiktos pienākumus nelabvēlīgo apstākļu dēļ;
finanšu iestādes aicinātas pārskatīt maksājumu grafikus un kredītu nosacījumus, piemēram, atlikt pamatsummas maksājumus bez soda sankcijām;
Zemkopības ministrija ir vērsusies Eiropas Komisijā, lūdzot kompensēt zaudējumus no ES budžeta;
tiek noteiktas atkāpes atbalsta maksājumu nosacījumos, ja to izpilde nav iespējama klimata apstākļu dēļ.
Kopējie nozares zaudējumi šobrīd tiek lēsti vismaz 63 miljonu eiro apmērā, taču šis apjoms var pieaugt, ņemot vērā lietavu radīto postījumu pēdējās nedēļās.
„Šobrīd aplēstie zaudējumi 63 miljonu eiro apmērā vēl neietver lietavu postījumus pēdējās divās nedēļās. Tāpēc jau savlaikus esam vērsušies pie Eiropas Komisijas ar lūgumu pēc ES atbalsta, un ar pēdējo nedēļu datiem darīsim to atkārtoti – papildināsim iesniegto informāciju, pievienojot arī jaunākos datus par situācijas attīstību,” norāda zemkopības ministrs Armands Krauze.
Ņemot vērā iespējamo ietekmi uz eksporta apjomu un piegādes saistību nepildīšanu, ārkārtējā situācija ir būtisks signāls gan valsts, gan starptautiskajiem sadarbības partneriem.
Vairāk informācijas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē.