Meža gaišajās laucēs, pelēkās kāpās visas vasaras garumā zied neliels, smalks augs ar baltiem vai gaišsārtiem ziediem – smiltāja neļķe. Vējš plivina neļķes šķeltās, bārkstainās ziedlapiņas kā baltus karodziņus.
Mierīgā laikā ziediņi zilganpelēcīgo stublāju galos atgādina zvaigznītes. Smiltāja neļķes virszemes daļa ir trausla, bet zem smiltīm slēpjas stipra un labi attīstīta sakne, kas droši notur augu un apgādā to ar ūdeni mainīgajā piejūras vidē. Smiltāja neļķe arī pieder pie īpaši aizsargājamām sugām, tā ir sastopama reti, un katra satikšanās ir kā mazi svētki.
Ieraugot smiltāja neļķi, ir vērts nomesties zemē un to paostīt – būsiet atalgoti ar dievišķīgu smaržu. Ne velti slavenais naturālists Linnejs ir devis neļķēm latīņu nosaukumu, ko varētu tulkot kā “Dievišķīga puķe”. Smiltāja neļķe šim nosaukumam atbilst pilnībā.
Piejūras dabas parks ir unikāls dabas komplekss. Mēs varam par to priecāties un būt lepni, bet ir jājūt arī liela atbildība. Retie augi cieš no izmīdīšanas un plūkšanas, retie putni – no suņu saimnieku bezatbildīgas rīcības, retie kukaiņi – no kritalu izvākšanas, viss dabas parks – no izbraukāšanas un piegružošanas. Piejūras dabas parka nākotne ir atkarīga no mums. Cerams, ka tā būs gaiša.
