Ņemot vērā sabiedrības interesi par veloceliņa Rīga – Carnikava izbūvi, Ādažu novada pašvaldība sniedz skaidrojumu par ar projektu saistītiem jautājumiem, tostarp par koku ciršanu, ietekmi uz vidi un būvniecības ieceres tehniski ekonomisko pamatojumu.
Plānots izbūvēt veloceļu no Rīgas pilsētas robežas pie Vecāķu stacijas līdz Kalngales dzelzceļa stacijai gar dzelzceļu (dzelzceļa nodalījuma joslā), paplašinot Vanagu ielu Kalngalē līdz autoceļam P1, tālāk gar autoceļu P1 (jūras pusē) no Vanagu ielas Kalngalē līdz Carnikavas ciemam. Kopējais veloceļa garums plānots 12.1 km garumā, t.sk., no jauna jāizbūvē un jāpārbūvē 11,4 km garš veloceļa posms.
Veloceliņa izbūve sabiedrībā bija ļoti gaidīta, tāpēc pašvaldība jau no 2022. gada ar regulārām publikācijām oficiālajā tīmekļvietnē www.adazunovads.lv un saziņas vietnes Facebook profilā informēja iedzīvotājus par veloceliņa plānoto izbūvi un projekta attīstības gaitu.
2023. gada 7. jūnijā pašvaldība iesniedza Valsts vides dienestam iesniegumu ietekmes uz vidi sākotnējam izvērtējumam, kā to paredz Ministru kabineta 13.01.2015. noteikumi Nr. 18 “Kārtība kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību“, un dienests tā paša gada 4. septembrī pieņēma lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu.
Publiskā apspriešana par veloceliņa izbūves ieceri nebija jāveic atbilstoši Ministru kabineta 28.10.2014. noteikumiem Nr. 671 “Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība“. Tomēr SIA “Grupa93” veica būvniecības ieceres tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi, un tās laikā notika iedzīvotāju aptauja par veloceliņa izveidi. Aptauja tika popularizēta pašvaldības saziņas kanālos, un tajā piedalījās 500 respondenti.
Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes mērķis bija noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko alternatīvu veloceliņa trases novietojumam. Tika izvērtēti četri novietojuma varianti. Lai noteiktu izdevīgāko alternatīvu, tās tika analizētas pēc trases garuma, sabiedrībai nozīmīgu objektu sasniedzamības, vides pieejamības, tehniskajiem un drošības aspektiem, kā arī izbūvei nepieciešamajām izmaksām. Jāuzsver, ka aptaujā lielākā daļa respondentu (56 %) atbalstīja to alternatīvu, kurai vēlāk tika izstrādāts būvprojekts.
Pašvaldības domes Finanšu komiteja 2023. gada aprīlī izskatīja veloceliņa alternatīvas un apstiprināja trases izvietojumu gar autoceļu P1 un plašāku veloceļa pieejamību arī Kalngales iedzīvotājiem. Trases izvietojums Carnikavā, posmā gar Rīgas ielu, tika pamatots ar diviem būtiskiem aspektiem – papildu šķērsošanas vietu izveide uz Rīgas ielas radītu lielus riskus visiem satiksmes dalībniekiem, kā arī visas izglītības iestādes atrodas autoceļa kreisajā pusē, tādējādi izvēlētais maršruts ir drošākais risinājums izglītības iestāžu audzēkņiem.
Veloceliņa izbūvi veiks SIA “TILTS”. Pašvaldība ar uzņēmumu 14.jūlijā noslēdza līgumu par maģistrālā veloceļa infrastruktūras būvdarbiem prioritārajā koridorā Rīga – Carnikava. Kopējās izmaksas ir 6 240 591 eiro, t.sk., Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums 3 904 620 eiro (62.57 %) un pašvaldības finansējums 2 335 971 eiro (37.43%). Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada jūlijā.
Projekta gaitā paredzēta 144 koku izciršana, taču pašvaldība iespējami saglabās ainaviski vērtīgus kokus, ciktāl tas būs iespējams ar tehniskiem risinājumiem. Jaunu koku stādīšana autoceļa P1 ceļa nodalījuma joslā nav plānota. Pašvaldība ik gadu budžetā paredz finanšu līdzekļus koku stādīšanai un laiku pa laikam saņem koku stādus dāvinājumā. Parasti tie netiek veikti kā “kompensējoši” risinājumi, bet gan kā sistemātiska darbība publiskās ārtelpas pilnveidošanai.
