Vērīgam skatienam atklājas trausla un reizē pārsteidzoši izturīga piejūras dabas dzīve, kas ir lieliski pielāgota skarbajai videi, ko nepārtraukti pārveido viļņi un vējš. Viens no pludmales “iedzīvotājiem”, ar ko vērts iepazīties tuvāk, ir necils viengadīgs augs – Baltijas šķēpene.
Auga dzīve liesajos piejūras smiltājos nav viegla: viļņi un vējš pārvieto smiltis, apberot augus; nežēlīgā saule ātri atņem tiem ūdeni; turklāt sāļūdens vairākumam augu ir inde. Bet šķēpene ir atradusi risinājumu katrai no šīm problēmām.
Sulīgi stublāji un lapas efektīvi uzglabā ūdeni, specifiskā vielmaiņa tiek galā ar sāļiem, elastīgas šķiedras zaros pretojas vējam un smilšu plūsmām. Pārvarot visas grūtības, šķēpene zied visu vasaru ar gaiši violetiem ziediem, nodrošinot ar nektāru ne tikai piejūras, bet arī iekšzemes kukaiņus. Tomēr visvairāk pārsteidz šķēpenes prasmes izplatīties.
Augs ģeniāli izmanto divas graujošas stihijas: jūras viļņus un vēja spēku. Auglis, kas veidojas pēc noziedēšanas, ir divdaļīgs. Augšējā daļa atgādina šķēpa uzgali, pateicoties tam, šķēpene arī dabūjusi savu vārdu. “Šķēpa” apvalks no iekšpuses ir polsterēts ar porainiem audiem, kas līdzīgi glābšanas jostai neļauj tam nogrimt. Apakšējā daļā tādu audu nav.
Rudens vēji aiznes uzgalīšus jūrā, kur sēklas brīvi un droši ceļo viļņos savos omulīgajos kuģīšos, līdz beidzot piestāj krastā. Savukārt augļu otrā daļa paliek pie mātes auga. Saknēm atmirstot, vējš viegli izraus augus no nestabilām smiltīm un dzenās izžuvušo stublāju kamolu pa piekrasti, pie reizes iesējot šķēpenes sēklas. Vai nav apbrīnojami, ka kāds zaļš kumšķis ne tikai pretojas varenām dabas stihijām, bet arī izmanto tos savā labā!
Varam saglabāt, varam postīt
Šķēpeni evolūcijas gadsimti ir lieliski pielāgojuši jūras piekrastes izaicinājumiem. Bet ar mūsdienu cilvēka darbību daba nav rēķinājusies. Šķēpenes plūkšana, izbradāšana un izbraukāšana dabā nav paredzēta. Cienīsim pludmali kā dzīvo radību mājas!