Pirmā meistarklase maija nogalē tika veltīta ceriņam – vienam no iecienītākajiem košumaugiem Latvijas dārzos. Vadošās pētnieces Dr. biol. Sarmītes Strautiņas vadībā iegūtās teorētiskās zināšanas par ceriņu audzēšanas niansēm – no šķirnes izvēles līdz slimību profilaksei – tika papildinātas ar izzinošu pastaigu institūta ziedošajā dārzā, kas ļāva klātienē iepazīt plašo šķirņu klāstu un apvienot teoriju ar vizuālu pieredzi.
Meistarklašu cikls turpinājās jūlijā ar divu dienu pieredzes apmaiņu, no kurām pirmā tika aizvadīta Dobelē, pievēršot uzmanību risinājumiem, kas piemēroti publiskajiem un kopienu dārziem. Dalībnieki iepazinās ar ķiršu un ogulāju šķirnēm, kas ir ne tikai garšīgas, bet arī izturīgas pret slimībām un kaitēkļiem. Tika aplūkoti arī vītolu stādījumi, no kuriem iespējams veidot dabiskus “zaļos tuneļus”. Diena noslēdzās ar vēsturisku un interaktīvu atkāpi Dobeles pils muzejā, iepazīstot 17. gadsimta ārstniecības augus un hercogienes Elizabetes Magdalēnas veidoto dārzu.
Pieredzes apmaiņas otrā diena Kurzemē caur praktiskiem piemēriem atklāja, kā mūsdienu inovācijas var bagātināt publisko dārzu pieredzi. Dārzkopības institūta Pūres pētījumu centrā dalībnieki apskatīja ķiršu dārzu, virs kura izvietoti saules paneļi. Šī ilgtspējīgā pieeja vienlaikus nodrošina gan zaļās enerģijas ražošanu, gan daļēju ražas aizsardzību no lietus un krusas. Vērtīgu pieredzi sniedza arī ieskats citos praktiskos risinājumos, tostarp bioloģiski noārdāmās plēves izmantošanā un seno dārzeņu šķirņu saglabāšanā. Kā norāda Dobeles pils muzeja pārstāve Dace Smiltniece – informācija par šādiem mūsdienīgiem un praktiskiem paņēmieniem bijusi īpaši noderīga un saistoša.
Meistarklases turpinājumā dalībnieki izzināja veidus, kā apvienot vēsturisko mantojumu ar mūsdienu tehnoloģijām. Vēsturiskais Vīna kalns Sabilē tika iepazīts divās dimensijās – gan klātienē, gan ar VR briļļu palīdzību, kas ļāva piedzīvot vīna dārza burvību dažādos gadalaikos. Savukārt Kuldīgas pieredze spilgti ilustrēja, kā pilsētas vēsturiskais šarms tiek uzturēts ar daudzpusīgu pieeju. Pašvaldība gan rūpējas par publisko dārzu atbilstību senatnīgajam stilam, gan ar atbalsta mehānismiem – atbilstošo augu sarakstiem un finansējumu to iegādei – mudina iedzīvotājus rotāt savu māju fasādes ar puķu kastēm. Kā atzīst viena no dalībniecēm, Dārzkopības institūta pārstāve Gundega Sebre, ideja par pašvaldības veidotām paraugdobēm ar ieteicamajiem augiem ir vērtīga un pārņemama pieredze, tāpat kā apskates objektu papildināšana ar austiņās klausāmu mūziku.
Šī pieredzes apmaiņa vēlreiz apliecināja, ka mūsdienīgs dārzs ir vieta, kur satiekas zināšanas un pieredze, vēsture un inovācijas, cilvēks un daba. Par pasākuma starptautisko nozīmi un iedvesmojošo atmosfēru vislabāk liecina dalībnieces no Lietuvas, Klaipēdas pedagoģiski psiholoģiskā dienesta pārstāves Vilmas Sakalaites atziņa: “Tas bija prieks klausīties, mācīties un pieredzēt – mēs aizguvām daudz noderīgu ideju!” Projekts “Interactive Gardens” turpinās veicināt šādu zināšanu apmaiņu, iedvesmojot jaunām idejām visā reģionā.
Projekts Nr. C036 “Integrēta sistēma interaktīvai publisko dārzu attīstībai Baltijas jūras reģionā jeb “Interactive gardens”, kas tiek īstenots ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam atbalstu, turpina darbu, lai radītu pievilcīgākus un pieejamākus publiskos dārzus sešās partnervalstīs, izmantojot inovatīvus digitālos rīkus un sabiedrības iesaisti. Projekta kopējais finansējums ir 2 790 120 (t.sk. ERAF līdzfinansējums 2 232 096 eiro). Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/integreta-sistema-interaktivai-publisko-darzu-attistibai-baltijas-juras-regiona
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
