Turpinot rakstu sēriju par Eiropas Savienības projektiem Rēzeknes novada pagastos, dodamies uz Kaunatas apvienību. Šeit ES finansējums ieguldīts gan izglītības iestāžu renovācijā, tostarp Kaunatas vidusskola bija viens no izglītības centriem, kas saņēma Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu Rēzeknes novada pašvaldības vidusskolu infrastruktūras attīstības projektā. Tāpat pēdējos gados pašvaldība īstenojusi arī vairākus dabas objektu sakārtošanas un pieejamības uzlabošanas projektus pie Rāznas ezera, Mākoņkalnā, pie Rēzeknes upes Stoļerovas pagastā un citviet.
Eiropas Savienība sniedz taustāmu rezultātu
Kaunatas apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Aleksāns stāsta, ka ES projekti realizēti visos pagastos: “Sākot ar biedrībām un uzņēmējiem līdz beidzot ar pašvaldību. Infrastruktūras uzlabošanā Eiropas fondi sniedz lielu artavu. Nereti cilvēki pat neaizdomājas, cik daudz līdzekļu ieplūst no ES fondiem. Pašvaldības budžets šobrīd pietiek tikai pamatfunkciju nodrošināšanai, taču iedzīvotāji grib arī attīstību un kvalitatīvu infrastruktūru, tāpēc dažādi projekti ir liels ieguvums un sniedz taustāmu rezultātu. Ir lietas, ko mēs kā pašvaldība nevaram izdarīt vai sakārtot uzreiz, taču tas nenozīmē, ka iedzīvotāju vēlmes vai idejas tiek aizmirstas. Mēs tās paturam prātā un līdz ko ir iespēja, tā rakstām projektu un realizējam ideju dzīvē.
Jaunākie īstenotie projekti Kaunatas apvienībā ir Kaunatas apvienības pārvaldes ēkas energoefektivitātes uzlabošana, tostarp siltināta fasāde, nomainīti logi, ierīkota ventilācija, uzstādīti saules paneļi. Projekts tiek finansēts no Atveseļošanas fonda līdzekļiem 359 208,00 EUR apmērā, savukārt pašvaldības līdzfinansējums ir 133 262,00 EUR.
Tāpat arī tiks sakārtoti vairāki ceļu posmi projektā “Publiskās infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības veicināšanai Rēzeknes novadā”. Projekta pirmajā kārtā iekļuva Kaunatas apvienības ceļu posmi “Greiškāni-Greiškānu ferma” Griškānu pagastā un “Skolas iela-Darbnīcas-Rāznas iela” Kaunatas pagastā, savukārt otrajā projekta kārtā tiks sakārtoti ceļu posmi “Pienotavas tilts-vasarnīcas” Kaunatas pagastā un “Kolpaki-Treuhi” Čornajas pagastā. Tas ir reāls atbalsts uzņēmējiem, kuri aktīvi darbojas, tikmēr paši uzņēmēji radīs jaunas darba vietas un nodrošinās lielāku ekonomisko pienesumu Rēzeknes novadam.”
Vajadzīgi gan svētki, gan tērpi
Visvairāk Kaunatas apvienībā īstenoti tieši LEADER projekti. Alla Silova vada Kaunatas pagasta tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvu “Kaunata” un Kaunatas jauniešu deju kolektīvu “Rasa”. Abiem kolektīviem ar LEADER finansējumu iegādāti tautastērpi. “Projektus 2013. un 2018. gadā rakstīja mūsu ilggadējā dejotāja Janīna Kairiša no vietējās biedrības “Rāzna Plus”. “Kopīgi pētījām piemērotākos tērpus, skatījāmies, ko finansiāli varam atļauties,” atceras Alla Silova. “Vidējai paaudzei šuvām autentiskos Ziemeļlatgales tērpus, bet jauniešiem izvēlējāmies Abrenes tautastērpus, jo gribējās gaišumu, vieglumu un svinīgumu. Tautastērpus sanāk ģērbt bieži – teju katros svētkos, ko rīko pagasts. Ja nedejojam, tad kā citādi iesaistāmies, piemēram, svētkos nesam karogu, piedalāmies 4. Maija tautastērpu parādē. Ja tērpi stāvētu skapī, tad tiem nekas nenotiktu, bet tā kā daudz dejojam un uzstājamies, tad pa gadiem tērpi nonēsājušies. Brunči vēl turas, bet krekli no biežās mazgāšanas sākuši dilt, tāpēc pamazām meklējam iespējas, kā atjaunot goda tērpus.”
Nākamgad Kaunatas vidējās paaudzes deju kolektīvs svinēs 40 darbības gadu jubileju. Kopš dibināšanas tajā vēl turpina darboties Rita Tērauda, Ēriks Silovs ar sievu Allu Silovu, kura jau 14 gadus arī vada kolektīvu. “Jauniešu deju kolektīva tolaik nebija, tāpēc apprecējāmies un sākām dejot vidējās paaudzes kolektīvā kopā ar savām mātēm un tēviem. Paaudzes mainās, bet kolektīvs vēl aizvien palicis tikpat ģimenisks un saliedēts.”
Alla Silova kopš 2002. gada vada arī četrus tautas deju kolektīvus Kaunatas vidusskolā: 1.-2. klases, 3.-6. klases, 5.-9. klases un vidusskolēnu. “Trīs kolektīvi, izņemot pašus mazākos, šovasar piedalījās Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Tā kā iepriekšējie svētki pandēmijas dēļ klātienē nenotika, bērniem emocijas bija nošļukušas, līdz ar to dabūt atpakaļ dzirkstelīti bija grūti. Vajadzēja ļoti motivēt, jo daudziem bija “negribu”, “neiešu”, “nevajag”. Pēc svētkiem ir pavisam cits skats. Viņi pat gribēja palikt vēl uz nedēļu un vēlreiz līdz galam izdejot debesu pavēlnieku pārtraukto koncertu. Mums ir vajadzīgi svētki, mums ir vajadzīgi tērpi, lai jau no bērnības varam nest savu latviskumu un saglabāt autentiskumu. Tautastērps mūs vieno, neraugoties uz to, cik dažādi esam.”
Noturēt cilvēkus laukos
Tautastērpi un skatuves tērpi, tāpat arī bērnu rotaļu laukumi, kultūras iestāžu aprīkojums, estrādes, sajūtu takas un daudz kas cits Rēzeknes novadā iegādāts un īstenots, pateicoties Eiropas Savienības finansētajiem LEADER projektiem. Šo sabiedriskā labuma un uzņēmējdarbības projektu ieviešanu uzrauga Rēzeknes novada partnerība. Partnerība īsteno arī citus projektus un iniciatīvas, lai stiprinātu un izglītotu vietējās kopienas. Vairāk nekā desmit gadus Rēzeknes novada partnerības izpilddirektore ir Ineta Elksne.
Ko dara Rēzeknes novada partnerība?
Latvijā ir 32 vietējās rīcības grupas, un Rēzeknes novada partnerība ir viena no tām. Partnerība dibināta 2007. gadā un apvieno dažādus sabiedrības interešu pārstāvjus no vietējām organizācijām, pašvaldības un uzņēmējiem. Esam kopienas organizācija, kas rūpējas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti jebkurā apdzīvotā vietā Rēzeknes novadā. Mūsu misija ir noturēt cilvēku laukos.
Svarīgs partnerības uzdevums jau no pirmsākumiem ir LEADER programmas ieviešana, bet ar gadiem darbība uzņem apgriezienus un tiek īstenoti arvien jauni projekti un iniciatīvas, lai kopienas kļūtu spēcīgākas.
Partnerība ir vietējā organizācija, kas vienmēr atvērta sadarbībai un kopdarbībai kopienās. Mums ir stipras vēsturiskās saites ar pašvaldību, kas lika spēcīgus pamatus ilgtspējīgai darbībai. Pirms 18 gadiem Rēzeknes rajona kopienu partnerība bija viena no pirmajām četrām partnerībām, kas pilotprojektā uzsāka LEADER pieejas īstenošanu. Tolaik īpaši daudz izdarīja Nautrēnu pagasta pārvaldes vadītāja Līvija Plavinska.
Cik liela ir partnerības komanda?
Administrācijā esam trīs cilvēki. Stratēģijas administratīvā vadītāja, projektu koordinatore un grāmatvede. Mūsu lēmējinstitūcija ir Padome, kurā darbojas uzņēmēji, NVO, jaunieši un pašvaldības pārstāvji.
Man jau sen ir sajutās, ka tas vairs nav tikai formāls darbs, jo katra kopiena, vietējie cilvēki ir kļuvuši par draugiem. Mēs uzturam komunikāciju, tiekamies vietējos pasākumos. Savs darbs irjāmīl,ir jāmīl cilvēki. Darbs man dara prieku, jo īpaši apzinot, ka šeit ir mana dzimtā vieta, kur es uzaugu, mācījos, kur dzīvo mana ģimene.
LEADER projektus finansē Eiropas Savienība, projektu pieteikumi jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā. Kāda ir partnerības loma šajā procesā?
LEADER pieeja ir cieši saistīta ar LAD, taču sākumā projekta pieteikums jāiesniedz partnerībā. Noteiktā plānošanas periodā mēs īstenojam Sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju – tas ir vietēja mēroga plānošanas dokuments, kurā apkopotas prioritātes un vajadzības. Tātad projektu izvērtēšana notiek partnerībā, balstoties uz stratēģijas nosacījumiem.
Es sniedzu konsultatīvu atbalstu par LEADER projektu iespējām. Ja atnāk kāds jaunais uzņēmējs, es uzklausu viņa biznesa ideju – no resursiem līdz iespējai realizēt projektu. Tad es izstāstu, kādas vēl ir viņa iespējas, ja gadījumā viņš vēl nevar izpildīt visus LEADER nosacījumus un saistības. Piemēram, iesaku pašvaldības grantu programmu. Man prieks, ja pēc pāris gadiem šis uzņēmējs atnāk vēlreiz, jau nobriedis LEADER projektam.
Vietējie cilvēki bieži man jautā, vai kāda projekta ideja varētu iedzīvoties. Vienmēr esam atvērti jaunām idejām. Lai cilvēki jūtas piederīgi, vajadzīgi kopienai. Tas ir vairāk nekā atbalsts projektos, bet arī uzmundrināšana, ticība tam, ka kopiena var, ka ideja dzīvos.
Kā gadu laikā mainās projektu idejas?
Sākumā īstenotie projekti bija diezgan vienveidīgi, piemēram, visos ciemos uzstādīja rotaļu laukumus. Jāteic, ka projektu idejas lielā mērā ietekmē Eiropas Savienības normatīvais ietvars, kur katrā plānošanas periodā tiek definētas prioritātes. Pagājušajā periodā bija jaunums – apmācību projekti, kur lielāks uzsvars tiek likts uz neformālo izglītību lauku teritorijā. Iesākumā cilvēkus bija grūti iekustināt kam jaunam, ilgi neviena nevalstiskā organizācija neīstenoja apmācību projektu. Pirmā bija Rēzeknes reģiona lauku sieviešu biedrība “Sidrabrasa”, pēc tam pamēģināja arī citi.
Ir reizes, kad projekti tiek rakstīti tikai konkrētām mērķa grupām, bet, ja ir iespēja, tad jāmēģina apvienot dažādas paaudzes. Kāpēc lai nevarētu būt pērļošana nevis tikai senioriem, bet pērļošana senioriem kopā ar jauniešiem? Jā, tas ir izaicinājums, jo vajag atrast to kopīgo, jāpadomā par saturu, lai būtu iesaistoši gan vieniem, gan otriem, taču ir svētīgi rīkot pasākumus, kur satiekas vairākas paaudzes. Visi no tā iegūst.
Lieliski, ka reizēm projektos ir nepieciešama lielāka izpēte, piemēram, gatavojot projektu par tautastērpiem, grib iestrādāt teritorijai raksturīgās krāsas, kā tas ir bijis priekštečiem. Tas mudina uz izpēti, sarunām un savas identitātes apzināšanu. Tiek uzrunātas vecākās paaudzes. Tādiem projektiem ir lielāka pievienotā vērtība.
Projektu idejas mainās, jo mainās arī cilvēku vajadzības. Nereti idejas atnāk, kad iedzīvotāji saskaras ar kādu problēmu, tāpēc svarīgi, ka notiek tikšanās ar iedzīvotājiem, ka varam izrunāt problēmjautājumus, piemēram, “Ciemu sarunās”, ko partnerība organizēja. Novērots, ka cilvēki vairāk ir atvērti sarunām, kad netiek pārstāvēta valsts pārvalde. Tāpēc partnerība ir tāds kā vidutājs starp iedzīvotāju un pašvaldību.
Pēdējos gados cilvēki aizvien vairāk pieņem to, ka nevar paļauties tikai uz pašvaldības atbalstu, ka arī pašiem ir jāuzņemas lielāka atbildība un vairāk arī pašiem jādara. Pagasti no sava budžeta var atļauties arvien mazāk, tāpēc cilvēkiem jāmācās pašu spēkiem gan talku noorganizēt, gan projektu uzrakstīt un īstenot. Līdz ar to jādomā, kā stiprināt vietējos cilvēkus un apvienot kopienas, lai cilvēki vēlētos vairāk darīt savas vietas labā un vairāk palīdzēt cits citam. Jārosina līdzdalības iniciatīvas, lai kopienas būtu saliedētas un drošas.
Vai palielinās konkurence projektu rakstītāju vidū?
Sabiedriskā labuma projektos vienmēr ir liels pieprasījums. Projekti ir daudzveidīgi: infrastruktūras attīstība, piemēram, parki, skēri, pludmales, tāpat arī iniciatīvu projekti saistībā ar mākslu, sportu, mūziku, kultūru. Šos projektus var iesniegt gan nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldība, turklāt pagājušajā periodā arī reliģiskās organizācijas aktīvi iesaistījās. Būtībā, viss, kas ir iestrādāts vietējās attīstības stratēģijā kā vajadzība, ar šiem projektiem arī tiek risināts kopienā.
Cits stāsts ir par uzņēmējdarbības projektiem. Tas skar ne vien mūs Rēzeknes novadā, bet visu Latgales reģionu. Vispirms bija pandēmija, kad uzņēmēji, īpaši tūrisma nozarē saskarās ar grūtībām . Un tagad šeit – pierobežā – attīstību ieteikmē ģeopolitiskā situācija. Uzņēmēji ir atturīgi liela finansējuma projektu un jaunu saistību uzņemšanā. Ja salīdzina ar pagājušo periodu, kad projektu pieteikumu kārtā tika iesniegti pat 30 projekti, tad tagad ir līdz 7 projektiem kārtā. Sarukums ir liels.
Dominējoši ir pakalpojumu sniedzēji – no desmit projektiem varbūt viens būs saistīts ar ražošanu. Toties mūsu ražotāti ir ļoti jaudīgi un inovatīvi nacionālā un starptautiskā mērogā. Par to liecina kaut vai tas, ka divus gadus pēc kārtas tieši Rēzeknes novada uzņēmēji saņēma laureāta titulu Zemkopības ministrijas rīkotajā konkursā “Sējējs” nominācijā “Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā”. 2023. gadā uzvarēja IK “Healthy Snacks” (īpašniece Jūlija Danilina) un Rēzeknes novada partnerība, savukārt 2024. gadā – SIA “Safīra L” (īpašniece Lienīte Litavniece) un Rēzeknes novada partnerība. Ļoti lepojamies ar vietējo uzņēmēju darbu un rezultātiem.
Raugoties uz tuvāko gadu darbību, saprotams, ka būs daudz izaicinājumu. Turklāt iedzīvotāju skaits ļoti samazinās. Svarīga ekonomiskā izaugsme un pamatpakalpojumu pieejamība. Tas ir būtisks un prioritārs priekšnosacījums apdzīvotībai un nodarbinātībai lauku teritorijā.
Rēzeknes novadā ir Viļānu pilsēta un 28 pagasti. Vai visi ir vienlīdz aktīvi?
Kur vairāk, kur mazāk, bet katrā pagastā noteikti ir vismaz kāds LEADER projekts. Mēģinām iesaistīt katru ciemu. Mums ir liels prieks par tiem pagastiem, kuros projektus īsteno aktīvāk, taču pieskatām, lai Rēzeknes novada teritorija attīstās vienmērīgi. Piemēram, projektu vērtēšanas kritērijos iestrādājam par labu nosacījumu projektu īstenotajam, kurš iepriekš mazāk aktīvs vai vispār nav saņēmis ELFLA finansējumu.
Pagastā liela nozīme ir “līderim” jeb cilvēkam pēc kura piemēra seko pārējie domubiedri. Piemēram, Bērzgalē, Dekšārēs, Kaunatā ir spēcīgi līderi, kuri aktīvi īsteno LEADER projektus un ievieš citas ciemu spēcinošas aktivitātes. Tie ir vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji un NVO, kas ar neatlaidīgu darbu stiprina kopienas sociālo un ekonomisko dzīvi.
Kas Rēzeknes novada partnerībā gaidāms tuvākajā laikā?
Izsludināta LEADER projektu konkursa pieteikšanās 5. kārta uzņēmējdarbības projektiem, kur kopējais ELFLA finansējums ir vairāk nekā 429 tūkstoši EUR.
Lai stiprinātu Rāznas kopienu, plānojam īstenot sadarbības projektu, kurā popularizēsim Rāznas Nacionālā parka vērtību un tur radītos produkts.
Šopavasar rīkotā fotodarbu konkursa “Vītys gora spāks” laureātu darbu izstāde drīzumā uzsāks ceļu pa pagastiem. Fotogrāfiju autori ir vietējie iedzīvotāji, un tas ir kā vizuāls ceļojums Rēzeknes novadā. Savukārt septembrī rīkosim Sabiedrības integrācijas fonda finansētā projekta “Līdzdalības kvartāls Rēzeknes novadā” noslēguma pasākumu. Tajā aicināsim Rēzeknes novada iedzīvotājus apmeklēt kvartālu ar tematiskām stacijām, lai vairāk izzinātu vietējos arodus, latgalisko identitāti, kulināro mantojumu. Ir ļoti labi, kad notiek dažādi ciemu vai pagastu svētki, taču mums arī jārūpējas par novada mēroga pasākumiem, lai cilvēki vairāk runātu savā starpā, dibinātu kontaktus, cits no cita pārņemtu idejas, saliedētos dziesmās un dejās. Tāpēc, izmantojot izdevību, aicinu visus uz “Līdzdalības kvartālu” septembra sākumā.
Sagatavoja Madara Bērtiņa, Europe Direct Austrumlatgalē vadītājas asistente
