Atzīmējot pirmo grāmatu latviešu valodā un igauņu valodā 500. gadadienu, piektdien, 22. augustā, Valmieras novada Ramatas pagasta bibliotēkā tikās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Igaunijas prezidents Alars Kariss (Alar Karis).
“Sagaidot pirmās grāmatas latviešu valodā 500. gadadienu, īpaši atzīmējam bibliotēku lomu. Tās ir nozīmīgas arī vietējas vēstures apzināšanā. To mēs redzam arī Ramatas pagasta bibliotēkā, cik svarīga ir kopienas iniciatīva, kas rūpējas par vietējās vēstures izzināšanu, materiālu digitalizēšanu, apkopo un turpina stāstīt stāstus. Bibliotēka vieno cilvēkus ar zināšanām, mazas vietas ar pasaules skatījumu. Tādējādi mēs katrs esam nozīmīgi ne tikai savā vietā, bet visā pasaulē,” klātesošos uzrunāja Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne.
Pēc bibliotēkas apskates Latvijas un Igaunijas prezidenti kopīgā velobraucienā devās uz Rāmatu ciemu (Raamatu) Igaunijā, vēlāk apmeklējot arī Meisakilu (Mõisaküla).
Kā tīmekļvietnē gramatai500.lv informē Latvijas Nacionālā bibliotēka, 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski, un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, šogad atzīmējot latviešu grāmatas 500. gadadienu.
Latviešu grāmatas dzimšana pirms pieciem gadsimtiem notika līdz ar reformācijas radīto pagriezienu Eiropā. Lutera mācības atbalstītāji Rīgā tolaik jau bija guvuši virsroku, un 1525. gadā uz Rīgu ceļoja pirmie iespieddarbi latviešu un igauņu valodās – Livonijai paredzētie luterāņu teksti. Ziņas par šo izdevumu turpmāko likteni ir skopas. Sūtījums līdz Rīgai nenonāca, jo Lībekā grāmatas arestēja katoļus atbalstošā pilsētas rāte. Lībekas domkungs Johans Brandess savā diārijā ierakstīja, ka rāte konfiscējusi mucas ar luterāņu grāmatām, to vidū bijuši arī iespiesti teksti igauņu, latviešu un parastajā livoniešu valodā. Rāte grāmatas gribēja sadedzināt tirgus laukumā. Lai arī šīs grāmatas latviešu valodā līdz lasītājiem (klausītājiem) nenonāca un vēlāk nebija atrodamas tolaik jau nodibinātajā Rīgas pilsētas bibliotēkā (1524), vārda izplatību uguns neapturēja. Latviski rakstītais vārds bija piedzimis, auga un izplatījās visdažādākajos veidos. Rakstītais vārds ļāva latviešiem identificēt sevi starp citām tautām un mērķtiecīgi iekļauties citu kultūru saimē ar bagātīgu devumu. Iespiestā vārda piecsimtgade ir mūsu valodas sakņu apzināšanās un vienlaikus valsts attīstības iespēju izgaismošana. Mūsu (latviešu, lībiešu, latgaliešu) valoda un tās izplatība par spīti ideoloģiskiem, ekonomiskiem un tehnoloģiskiem izaicinājumiem ir bijusi un paliks tautas pamatvērtība, latviešu kodols un identitātes pamats. Sena un spoža zvaigzne daudzo Eiropas valodu un identitāšu saimē.
