Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunā mācību gada galvenās prioritātes ir vērstas uz taisnīgu pedagogu atalgojumu, skolotāju profesionālo atbalstu, skolēnu iespēju paplašināšanu, pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā un mākslīgā intelekta prasmju stiprināšanu izglītībā.
Jaunā mācību gada galvenais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu izglītību ikvienam bērnam Latvijā neatkarīgi no skolas atrašanās vietas. “Mūsu izglītības sistēmas virsmērķis paliek nemainīgs – tā ir kvalitatīva, pieejama un iekļaujoša izglītība visa mūža garumā, kas sniedz katram bērnam un pieaugušajam daudzveidīgas iespējas personīgai un profesionālai izaugsmei. Vienlaikus mums ir svarīgi turpināt veidot tādu izglītības sistēmu, kuras pamatā ir Latvija kā nacionāla un kultūras valsts ar sabiedriski un pilsoniski aktīviem iedzīvotājiem. Tāpat apzināmies, cik būtiska ir spēja ātri un elastīgi pielāgoties darba tirgus vajadzībām – gan pārkvalifikācijas iespēju nodrošināšanā, gan mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības programmu izstrādē,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Viens no nozīmīgākajiem jaunumiem ir skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”, kas tiks pakāpeniski uzsākts jau šī gada 1. septembrī, nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Jaunais modelis kopumā nodrošinās taisnīgāku pedagogu darba samaksu neatkarīgi no skolas atrašanās vietas, stabilu un prognozējamu finansējumu izglītības iestādēm. Lielāku lomu un autonomiju jaunajā modelī iegūs arī skolu direktori, kuriem būs plašākas iespējas plānot mācību darbu atbilstoši skolas vajadzībām. Modelis pilnā apmērā tiks ieviests no 2026. gada 1. septembra.
Svarīga IZM prioritāte ir atbalsts skolotājiem. Jaunajiem pedagogiem tiek nodrošināts indukcijas gads ar mentoru palīdzību, savukārt visiem skolotājiem pieejamas plašas profesionālās pilnveides un jaunu kvalifikāciju ieguves iespējas STEM priekšmetos, svešvalodās un iekļaujošās izglītības jomā. Pedagogi varēs izmantot digitālos resursus un praktiskus rīkus mākslīgā intelekta lietošanai, kā arī saņemt atbalstu skolu vadības komandām.
Līdztekus tiek stiprināts atbalsts skolēniem. Mācību līdzekļu iegādei papildus piešķirti 5,5 miljoni eiro un 3,4 miljonu eiro jaunu mācību un metodisko materiālu sagatavošanai – kopā 8,9 milj. eiro.
Jaunajā mācību gadā 9. klases centralizēto eksāmenu slieksnis tiek pacelts uz 15%, bet vidusskolās tiks ieviests centralizētais eksāmens bioloģijā, fizikā vai ķīmijā optimālajā mācību satura apguves līmenī vai dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī. Līdztekus tiek nodrošināts individuāls atbalsts skolēniem riska grupās, kā arī ieviests izlīdzinošais gads 9. klases absolventiem, kas sniegs iespēju turpināt izglītību, ja eksāmeni nav nokārtoti ar pirmo reizi. Lai skolēni saņemtu šo atbalstu, nozīmīga loma ir projektam “Skola – kopienā”, kas palīdzēs skolēniem saņemt atbalstu un veidot ciešāku saikni ar kopienu – vienaudžiem, pedagogiem, vecākiem.
IZM turpina darbu pie izglītības drošības stiprināšanas. No šī mācību gada mācības valsts valodā turpināsies visās klasēs, pievienojoties 4. un 7. klasei. Pārejai tiek nodrošināti jauni mācību un metodiskie materiāli, pedagogu profesionālās pilnveides iespējas un papildu atbalsts skolotājiem un skolēniem. Vienlaikus IZM īpašu uzmanību pievērš pilsoniskās līdzdalības programmām, tostarp jauniešu pašpārvaldēm un iniciatīvām, kas veicina skolēnu kompetences un sagatavošanu darba tirgum. 2026. gada rudenī plānotas jauniešu signālvēlēšanas.
Mākslīgais intelekts (MI) šajā mācību gadā ieņem īpašu vietu. Skolās tiks stiprināta MI pratība, kas nozīmē drošu un kritisku tehnoloģiju izmantošanu gan skolēnu, gan skolotāju vidū. Tiks arī uzsākta valsts pētījumu programma “MI izglītībā”, kas finansēs praktiskus projektus, kā arī tiks organizētas darbnīcas un izstrādāti mācību materiāli.
Informāciju sagatavoja:
Izglītības un zinātnes ministrija
