Pasākuma ievadā Bauskas novada pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar projektā īstenotajām aktivitātēm, kā būtisku sastāvdaļu izceļot mērķtiecīgas apmācības, kas stiprina dažādu sabiedrības grupu zināšanas un gatavību krīzes situācijām. Tās ietver specializētus kursus pašvaldības policijai pirmās palīdzības sniegšanā un stresa vadībā, kā arī civilās aizsardzības apmācību pašvaldības darbiniekiem un vietējo skolu skolēniem.
Prezentāciju daļu noslēdza pašvaldības vides speciālista sniegtais ieskats reģionam aktuālajos klimata riskos. Uzsverot novada ģeogrāfisko novietojumu starp Mūsas un Mēmeles upēm, kas veido Lielupes sateces baseinu, kā galvenie apdraudējumi tika minēti plūdi un ledus sastrēgumi. Tos papildina arvien biežākas intensīvas lietusgāzes, kā arī sausuma periodi un karstuma viļņi.
Lai izprastu situāciju dabā, tika apskatītas plūdu skartās vietas Mēmeles un Lielupes upju krastos. Mēmeles upes stāvkrasts pie Bauskas pils ir tieši pakļauts klimata pārmaiņu ietekmei – intensīvākas lietusgāzes pastiprina krasta eroziju, radot ilgtermiņa riskus pils mūru saglabāšanai. Šis process šogad jau izraisījis redzamus krasta nogruvumus pils tuvumā, un, lai gan pils pamati šobrīd nav apdraudēti, pašvaldība aktīvi meklē risinājumus krasta stiprināšanai, lai nākotnē pasargātu unikālo kultūrvēsturisko pieminekli.
Dalībnieki apmeklēja arī Lielupes krastu pie Mežotnes, kur pavasara palu laikā regulāri veidojas vižņu un ledus sastrēgumi, izraisot Mūsas un Mēmeles baseina upju pārplūšanu. Kā skaidroja novada vides speciālists, sastrēgumu galvenais cēlonis ir upes aizaugšana ar ūdenszālēm, ko savukārt veicina pēc intensīvām lietavām no lauksaimniecības zemēm upē ieskalotās barības vielas. Lai risinātu šo problēmu, pašvaldība, piesaistot projektu finansējumu, jau ir uzsākusi upes attīrīšanas darbus, lai mazinātu plūdu riskus.
Pasākuma turpinājumā dalībnieki iepazinās ar atbildīgo dienestu kapacitāti un jaunāko infrastruktūru. Bauskas novada pašvaldības policija savā jaunajā postenī, kas darbu uzsāka šī gada martā, demonstrēja ar projekta “Safe Response” finansējumu iegādāto aprīkojumu, tādējādi būtiski stiprinot spēju reaģēt ārkārtas situācijās. Tā klāstā ir jauna glābšanas laiva ar piekabi, drons teritorijas apsekošanai, jaudīgs ūdenssūknis, ģenerators, specializēts ūdens glābšanas aprīkojums, kā arī telts patvērumam.
Īpaši pozitīvu iespaidu radīja viens no jaunākajiem depo Zemgalē – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta postenis Iecavā, kas atklāts 2023. gada nogalē. Apmeklējuma laikā dienesta pārstāvji izrādīja plašās telpas, iepazīstināja ar mūsdienīgo tehnisko nodrošinājumu, kā arī dalījās ar praktisku un citviet pārņemamu risinājumu – depo teritorijā izbūvētu baseinu operatīvai ūdens uzpildei, kas demonstrē efektīvu resursu plānošanu.
Klimata pārmaiņas neapstājas pie valstu robežām, tādēļ efektīviem risinājumiem nepieciešama pārrobežu pieeja. Vizīte Bauskā, kurā tika analizēti gan konkrēti plūdu riski dabā, gan dienestu praktiskā kapacitāte, ir būtisks solis ceļā uz vienotas un efektīvas reaģēšanas sistēmas izveidi visā Latvijas un Lietuvas pierobežā.
Pieredzes apmaiņas pasākums ir daļa no projekta LL-00077 “Reaģēšana uz klimata pārmaiņu riskiem un ekstremāliem laikapstākļiem, to novēršana Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā” (Safe Response), kas tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas-Lietuvas programmas 2021.-2027. gadam ietvaros. Tā galvenais mērķis ir stiprināt pārrobežu sadarbību, pilnveidojot praktiskās reaģēšanas spējas krīzes situācijās. Projekta kopējais finansējums ir 673 755,26 EUR, no kuriem 539 694,21 EUR ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums. Plašāka informācija par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/reagesana-uz-klimata-parmainu-riskiem-un-ekstremaliem-laikapstakliem-noversana-latvijas-un-lietuvas-parrobezu-regiona.
