Šodien, raugoties uz lauku attīstības nākotni, iezīmējas ļoti svarīgs jautājums – vai LEADER būs pieejams arī turpmāk? Vasaras vidū Eiropas Komisija nāca ar piedāvājumu finanšu plānam 2028.-2034. gadam, nosaucot LEADER par nozīmīgu programmu lauku attīstībā, tomēr finansējumu tai negarantē.
Kas ir LEADER?
LEADER ir iespēja ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu īstenot savas idejas lauku teritorijā. LEADER pieeja Eiropas Savienībā tika aizsākta 1991. gadā, uzlabojot lauku attīstības potenciālu, gadu laikā kļūstot par ļoti nozīmīgu instrumentu lauku attīstībā. LEADER pieeja palīdz vietējām kopienām attīstīties, veicinot privātā sektora un pašvaldību sadarbību.
LEADER pieeja lauku iedzīvotājiem ļauj pašiem noteikt, kas viņiem ir nepieciešams, virzīt savas idejas un tās attīstīt, saņemot Eiropas Savienības finansējumu. LEADER pieejai ir arī pievienotā vērtība – tā ne tikai maina lauku iedzīvotāju skatījumu uz dzīves apstākļiem laukos, palīdz rūpēties par kultūras, vides un tradīciju saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, bet arī veido piederības sajūtu un lepnumu par savu teritoriju, ļauj papildināt zināšanas un motivē augt un attīstīties, kā arī palīdz izmantot pieejamos resursus, lai uzlabotu dzīves kvalitāti laukos.
LEADER sasniegumi Latgales un Sēlijas pusē
LEADER pieeja nav tikai finansējuma instruments, tā ir iespēja radīt jaunas darba vietas, iespēja attīstīt lauku teritorijas un celt cilvēku pašapziņu un dzīves kvalitāti laukos. Vietējās rīcības grupas LEADER īstenotie projekti Latvijas lauku reģionos ir radījuši vairāk kā 1100 darba vietas. 2014.-2022. gada periodā, vairāk kā puse visu īstenoto projektu tika īstenoti, lai uzsāktu vai attīstītu uzņēmējdarbību, no tiem lielākā daļa projektu sniedza iespēju uzsākt jaunu ražošanu.
Vairāk nekā 20 gadu laikā Augšdaugavas novada teritorijā ir īstenoti ap 420 LEADER projekti, attīstot uzņēmējdarbību, uzlabojot lauku kopienu dzīves kvalitāti, izglītojot vietējo sabiedrību un saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu. SIA “Vetiņi”, īstenojot LEADER projektu, ir izveidojuši mobilo veterināro klīniku un laboratoriju. Šodien uzņēmumā strādā vairāki darbinieki, ik dienas sniedzot palīdzību saimniecībās gan Augšdaugavas novadā, gan visā Latvijā. Savukārt tūrisma uzņēmumi novērtē un izmanto Augšdaugavas novadā esošos dabas resursus. SIA “Eco Bends”, izmantojot LEADER programmas atbalstu, paplašina tūrisma pakalpojumu pieejamību Augšdaugavas novadā, izveidojot kempingu Daugavas lokos. Uzņēmums SIA “Kazanova”, īstenojot vairākus LEADER projektus, ir attīstījis alkoholisko dzērienu ražotni. Ir īstenoti arī sabiedriskā labuma projekti, piemēram, Bebrenes vidusskolas biedrība īstenoja projektu, izveidojot karsto smilšu istabu, nodrošinot rehabilitējošas un attīstošas nodarbības bērniem. Savukārt, biedrība „Dvietes vīnogas”, īstenoja vairākus LEADER projektus, kas ir ļāvuši saglabāt Dvietes muižas ēku, padarot to par ļoti nozīmīgu punktu Dvietes pagastā un arī visā novadā.
Biedrības “Preiļu – Līvānu novadu partnerība “Kūpā”” teritorijā, kas aptver tagadējo Preiļu un Līvānu novadus, kopš 2014. gada īstenoti 167 projekti, t.sk. 86 sabiedrisko aktivitāšu projekti un 81 uzņēmējdarbības projekts. Kūpā darbības teritorijā pateicoties realizētajiem LEADER projektiem ir attīstīta uzņēmējdarbība, uzsākta jaunu produktu ražošana, būtiski attīstīta tūrisma viesmīlības nozare, kā arī dažādots piedāvāto pakalpojumu klāsts. Sabiedriskās aktivitātes devušas ievērojamu ieguldījumu kultūras piedāvājuma pieejamības, kvalitātes nodrošināšanā un dažādošanā, publisko teritoriju sakārtošanā un vietējo kopienu mācībās. Īstenotie LEADER projekti ir nodrošinājuši kvalitatīvu dzīves vidi gan lauku teritoriju, gan arī pilsētu teritoriju iedzīvotājiem. Līvānu novadā Dace Jankovska ir īstenojusi vairākus LEADER projektus, īstenojot savu sapni – kopā ar ģimeni izveidot labsajūtas kompleksu “Avotiņš”, kura pieprasījums tiek veidots veselu gadu uz priekšu. Pateicoties kompleksa piedāvājumam un pakalpojuma kvalitātei, to izvēlas viesi no visas Latvijas, lai svinētu savus svētkus. SIA “Bro Kapitāls” ir īstenojis projektu, kura ietvaros klusā meža ielokā, Cirīša ezera krastā pašā Aglonas pievārtē izveidojis kempingu Sunset Village – mūsdienīgas, modernas kempinga mājiņas, labiekārtota teritorija un pludmales zona ar iespēju baudīt saullēktus un saulrietus Cirīša ezerā. Uzņēmējs ir pamanīts Latgales mērogā – 2024. gadā saņemta Latgales plānošanas reģiona gada balva nominācijā “Gada jaunais tūrisma pakalpojums”.
Preiļu un Līvānu novadu partnerības “Kūpā” teritorijas uzņēmēju īstenotie projekti ir novērtēti Latvijas mērogā – 2022. gadā LR Zemkopības ministrijas konkursā “Sējējs 2022” nominācijā “Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā” SIA “Rasa Botanicals” saņēma galveno balvu, savukārt 2024. gadā z/s “Vilkači” ir saņēmuši konkursa “Sējējs 2024” žūrijas simpātiju balvu.
Biedrības “Krāslavas rajona partnerība” teritorijā aizvadītajā finanšu periodā īstenots 71 uzņēmējdarbības projekts. Rezultātā radīti 23 jauni, bet attīsti 44 esošie uzņēmumi. Vairāki uzņēmēji īstenojuši 2 un vairāk projektus. Radītas 13 jaunas darba vietas. Īstenoti 15 inovatīvi projekti. Piemēram, CCTV video inspekcijas pakalpojumu sniegšana, cauruļvadu video inspekcijas pakalpojums ar slīpuma mērīšanu, atvērta plastmasas ierobežotāju ražošana, izveidots autoklāvs.
Partnerības teritorijā īstenoti arī 87 sabiedriskā labuma projekti, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrības dzīves kvalitātes un vides uzlabošanā kultūrā, sportā, teritoriju labiekārtošanā.
Vairāki Krāslavas rajona partnerība teritorijā īstenotie projekti saņēma Latgales reģiona uzņēmēju gada balvas. Piemēram, tūrisma jomā viesu māja “Karina Home”, kempings “Adamova”, lauku sēta “Pazust Latgalē”, tās ir burvīgas vietas, kur atjaunot spēkus un pavadīt neaizmirstamus brīžus Latgalē. Savukārt SIA “Fravia” saņēma jaunā komersanta gada balvu.
LEADER šodien: Tekošajā periodā no 2023. līdz 2027. gadam LEADER pieejas īstenošana pierobežā saskaras ar problēmām, kuru avots ir ģeopolitiskā situācija visā Eiropā. Izsludinot projektu konkursus uzņēmējdarbības attīstībai, vietējās rīcības grupas jūt lielu interesi no maziem un vidējiem
uzņēmējiem, taču nākas uzklausīt arī bažas – trūkst priekšfinansējuma avotu, uzņēmēji izjūt stabilitātes trūkumu un nedrošību par projektu iznākumu uzturēšanu. Pierobežā īpaši aktuāls ir projektu priekšfinansēšanas iespēju deficīts un valsts drošības jautājumi, kas uzņēmējdarbības attīstībai vairs nav zemas prioritātes projektu īstenošanas riski, bet gan ikdienas realitāte.
Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, vietējās rīcības grupas Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Preiļu novados turpina izsludināt projektu konkursus. Vairāk informācijas par izsludinātajiem konkursiem meklējiet partnerību mājas lapās.
LEADER pieeja joprojām ir viens no “tuvākajiem” un reālākajiem finansējuma avotiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem vai nevalstiskajām organizācijām, jo šeit jākonkurē tikai savas teritorijas ietvaros, nevis ar pretendentiem no visas Latvijas. Turklāt LEADER pieejas projektu konkursos atbalsta intensitāte ir viena no pateicīgākajām, kas ļauj uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām īstenot idejas, kas citos apstākļos paliktu tikai galvā.
LEADER nākotne
Līdz šim LEADER finansējums bija aizsargāts Eiropas līmenī – kopējā lauku attīstības budžetā tam tika paredzēti vismaz 5%. Jaunajā finanšu plānā pēc 2027. gada LEADER finansējuma minimālā summa nav noteikta – tas rada bažas, kāda būs LEADER nākotne ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Mēs redzam, cik liela nozīme ir LEADER pieejai – tas ir ļoti būtisks instruments lauku iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, uzņēmējdarbības attīstībai un lauku kopienu saliedētības stiprināšanai Latgalē.
Latgales vietējās rīcības grupas vēlas, lai LEADER finansējums būtu konkrēti iezīmēts lauku attīstības budžetā pēc 2027. gada un būtu lielāks par šajā periodā noteikto apmēru, jo pieredze pierāda – šis finansējums visefektīvāk sasniedz lauku iedzīvotājus un mazās kopienas. Atbalstītie projekti ir tie, kas saglabā dzīvi laukos: tie rada darba vietas, attīsta amatniecību un tūrisma piedāvājumu, uzlabo infrastruktūru un sniedz iedzīvotājiem pārliecību, ka arī ārpus lielajām pilsētām iespējams dzīvot kvalitatīvi.
Avots: laukuforums.lv, laukutikls.lv
Teksta autori: Partnerība “Kaimiņi”, Krāslavas rajona partnerība, Preiļu-Līvānu novadu partnerība “Kūpā”
