Saeima ceturtdien, 4. septembrī, atbalstīja valdības lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā līdz 4. novembrim.
Ārkārtējā situācija izsludināta, lai novērstu katastrofas draudus, kas saistīti ar ilgstošo lietavu un plūdu izraisītajām sekām, kā arī izvērtējot lauksaimniecības nozarei radītos zaudējumus.
Par lēmuma projekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti uzklausīja atbildīgo ministriju un nozaru pārstāvju viedokļus. Klātesošie bija vienisprātis, ka klimata pārmaiņu ietekmē turpinās pieaugt negatīvas ietekmes riski lauksaimniecībā. „Lai stiprinātu nozares noturību, nepieciešama visu iesaistīto pušu cieša sadarbība,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.
Komisijas sēdē īpaši uzsvērta nepieciešamība vairāk investēt lauksaimniecības zemju un autoceļu meliorācijas infrastruktūrā, kā arī meteoroloģisko un hidroloģisko pakalpojumu attīstībā. Atzīmēta arī konstruktīvā sadarbība lauksaimnieku un finanšu pakalpojumu sniedzēju starpā, kā arī akcentēta lauksaimniecības kooperatīvu nozīmīgā loma kopīgā risku pārvaldībā un lauksaimnieku interešu pārstāvībā.
Ministru kabineta 5. augusta rīkojumā atzīmēts, ka ārkārtējo laikapstākļu kopējā un ilgstošā ietekme Latvijā būtiski ietekmē lauksaimniecības nozari visā valsts teritorijā un tas apdraud skarto saimniecību dzīvotspēju, īpaši tāpēc, ka joprojām nozīmīgu ražošanas resursu cenas saglabājas augstā līmenī. Šī dubultā slodze – nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi kopā ar finansiālo spiedienu – padziļina krīzes riskus laukos.
Ārkārtējās situācijas laikā attiecīgās institūcijas var īstenot tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām var nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Tāpat arī kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, var piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, piemēram, kredītu pamatsummas maksājuma atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c. Tas ļaus lauksaimniekiem saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā, pausts valdības rīkojumā.
