Pašlaik Zemgales plānošanas reģions īsteno 29 attīstības projektus, no kuriem lielākā daļa saistīti ar vidi, energoefektivitāti un klimata pārmaiņu mazināšanu. Kā uzsvēra Attīstības nodaļas vadītāja Dace Vilmane, vide un klimata jautājumi ir nozīmīgākā prioritāte, jo reģions pielāgojas mūsdienu prasībām un tendencēm.
Sanāksmē īpaša uzmanība tika veltīta projektam “Green Industrial Areas”, kura pilotteritorija ir uzņēmumā Laflora, kur līdzās zaļās industriālās zonas izveidei top arī vēja parks sadarbībā ar AS Latvenergo. Šis projekts ir būtisks ieguldījums Latvijas enerģētiskajā neatkarībā, nodrošinot zaļās enerģijas ražošanu, jaunas darba vietas un ilgtermiņa ieguvumus vietējām kopienām un valsts ekonomikai. “Mūsu mērķis ir parādīt, ka zaļās industriālās zonas nav tikai nākotnes koncepts, bet reāla iespēja apvienot rūpniecisko attīstību ar klimata mērķiem. Lafloras projekts apliecina, ka iespējams vienlaikus radīt darba vietas, investīcijas un zaļo enerģiju, kas stiprina gan reģionu, gan valsts ekonomiku,” uzsvēra Laflora pārstāve Sabīna Alta.
Lai arī projekts “Green Industrial Areas” noslēgsies gada nogalē, vēl šobrīd norisinās kāda nozīmīga aktivitāte – reģionālā analīze. Dalībnieki tika iepazīstināti ar uzņēmuma KPMG pētījumu par zaļo industriālo zonu potenciālu Zemgalē, kas izvērtē reģiona industriālās teritorijas, lai veicinātu klimatneitrālu un ilgtspējīgu attīstību. Sākotnējie secinājumi rāda, ka reģions jau ir integrējis ES “zaļos” uzstādījumus savos plānošanas dokumentos, tomēr nepieciešams vairāk attīstīt rūpniecības inovācijas un industriālo simbiozi.
Savukārt VARAM pārstāvji iepazīstināja ar pašvaldību pieredzi uzņēmējdarbības teritoriju attīstībā, kas ar ES fondu atbalstu veicina pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, rada jaunas darba vietas un uzlabo reģionu konkurētspēju.
Diskusiju par reģiona klimata iniciatīvām turpināja projekts “NATALIE”, kas paredz divu mākslīgo mitrāju izbūvi Staburaga pagastā un mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”, un plāno aktīvu iedzīvotāju iesaisti caur sabiedriskās zinātnes (Citizen Science) kampaņu. Par galveno mērķauditoriju izvēlēti skolu jaunieši un studenti, jo tieši viņu iesaistei šī projekta ietvaros tiek saskatīts vislielākais potenciāls. Kā sanāksmē skaidroja projekta pārstāvis Edgars Paulovičs – jaunatnei tiks piedāvāta iespēja pašiem kļūt par pētniekiem – gan vākt datus, piemēram, par bioloģisko daudzveidību pie jaunizveidotajiem mitrājiem, gan piedalīties to analīzē un interpretācijā. Šis process ļaus ne tikai iegūt zinātniski vērtīgu informāciju, bet arī stiprinās līdzatbildību par vidi un atgādinās par būšanu dabā kā vērtību.
Sanāksmē tika prezentēti arī projekta “IMPETUS” ietvaros tapušie inovatīvie klimata pielāgošanās rīki. Kā būtiskākais no tiem izcelts Jelgavas Digitālā inovāciju centra izstrādātā Agrīnās apziņošanas sistēma (AAS), kuras mērķis ir savlaicīgi brīdināt iedzīvotājus par plūdu draudiem – vienu no galvenajiem klimata riskiem Jelgavā un Zemgalē. Jelgavas Digitālā inovāciju centra pārstāvis Aleksandrs Koržeņevskis paskaidroja, ka atšķirībā no valsts šūnu apraides sistēmas, AAS ir lokāli pielāgots rīks. Tā darbības pamatā ir iedzīvotāju reģistrācija portālā Latvija.lv, kur iespējams norādīt līdz trim konkrētām adresēm brīdinājuma SMS saņemšanai. Tāpat AAS sniegs atbalstu operatīvajiem dienestiem, nodrošinot iespēju ātrāk apsekot apdraudētās adreses. Kopumā tās galvenā priekšrocība ir laicīga un mērķēta informācija, kas dod vairāk laika sagatavoties, pasargāt īpašumus un mazināt potenciālos zaudējumus, vienlaikus atvieglojot pašvaldību darbu.
Dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar citām reģionam nozīmīgām iniciatīvām – projektu “BALTIPLAST”, kas vērsts uz plastmasas piesārņojuma mazināšanu, un “RenoWawe”, kas piedāvā risinājumus daudzdzīvokļu ēku renovācijas paātrināšanai. Diena noslēdzās ar Laflora teritorijā topošā vēja parka apmeklējumu, kas kalpoja par spilgtu piemēru tam, kā sanāksmē apspriestie zaļās enerģijas un industriālās attīstības koncepti tiek īstenoti dzīvē, vienlaikus ļaujot klātienē pārrunāt kā izaicinājumus, tā ieguvumus reģiona enerģētiskajai neatkarībai.
Prezentācijas
Projekts “Green Industrial Areas” tiek īstenots “Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2021-2027” ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 2 845 916,60 EUR (t.sk. ERAF finansējums 2,276,733.28 EUR).
Projekts “NATALIE” tiek īstenots “Apvārsnis Eiropa – Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programma 2021. – 2027. gadam” ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 16 311 045,25 EUR, no kuriem Programmas līdzfinansējums 15 033 486,25 EUR.
Projekts “IMPETUS” tiek finansēts no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Horizon 2020” uzsaukuma LC-GD-1-3-2020 – “Climate-resilient Innovation Packages for EU regions” ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 16 224 768,85 EUR, no kuriem 436 750,00 EUR piešķirti ZPR.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
