Salacgrīvas muzejā atvērta jauna pastāvīgā ekspozīcija LĪBISKĀ PIEDERĪBA.
Tā paver iespēju apmeklētājam skatīt pašu vērtīgāko Salacgrīvas muzeja krājuma daļu jeb Salacgrīvas muzeja dārgumus – no lībiešu 13.gadsimta sieviešu rotas oriģināla, vēsturiskā centra maketa un Johana Kristofa Broces Salacgrīvai veltīto zīmējumu veidotajām kopijām akvareļtehnikā līdz nēģu tacim, mūsu vecvecmāmiņu austajiem dvieļiem un segām, vectēvu darinātajiem darbarīkiem, kubliem un lādēm. Tas ir stāsts par dzīvi pie jūras un Salacas upes senā Vidzemes lībiešu Metsepoles novada teritorijā – no aizvēstures laikiem līdz pat padomju okupācijas periodam. Salacgrīva un tās apkārtne vienmēr bijusi piederīga šim senajam Vidzemes lībiešu novadam. Metsepoles vārdu šodien nes neliela apdzīvota vieta Igaunijas pusē ceļā uz Pērnavu, bet citādi, vēstures ratam griežoties, vietas un cilvēki ir gana mainījušies un pielāgojušies jauniem dzīves apstākļiem un uzdevumiem.
Lībiskais 21.gadsimtā visbiežāk runā ar mums caur vietējo dialektu, vietvārdiem un mājvārdiem, kā arī caur ļaudīm – lībisko dzimtu pēctečiem, bet taustāmu artefaktu nav daudz. Mēs esam centušies šo īpašo piederību meklēt un parādīt kā vietējās kultūrvides un visu vietējo cilvēku kopīgi veidotu un cauri gadsimtiem līdz mūsdienām nestu saudzējamu vērtību.
Materiāls ir plašs, tā apgūšana un materiāla atlase un sagatavošana prasīja laiku. LĪBISKĀ PIEDERĪBA tapusi pateicoties pašvaldības, Valsts kultūrkapitālfonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstam. Katru gadu īstenojot lielākus un mazākus projektus tā tapa laikā no 2021. līdz 2025.gadam. Tā radošā komanda un īstenotāja bija krājuma glabātāja Iveta Kalniņa, dizaina koncepcijas autors un mākslinieks Imants Klīdzējs un muzeja direktore Ieva Zilvere.
Tiksimies Salacgrīvas muzejā!
