Kopš 2010. gada septembra otrā svētdiena Latvijā ir Tēva diena. Tā ir svētku diena, kad mēs ne tikai sakām paldies savam tētim, bet tā ir arī iespēja pievērst plašāku sabiedrības uzmanību tēva lomai bērna dzīvē un veicināt aktīvāku tēva iesaisti rūpēs par bērnu.
Latvijā, īpaši pēdējos gados, tēvu aktīva loma bērnu audzināšanā pieaug. Tēvi arvien vairāk iesaistās rūpēs par bērnu, ko apstiprina dažādi dati, tai skaitā dati par paternitātes atvaļinājumu izmantojušo tēvu skaits.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks: “Tēva loma ģimenē ir daudz vairāk par ikdienas rūpēm. Tēvs ir tas, kurš iedrošina bērnu mēģināt vēlreiz, kad kaut kas nesanāk, kurš parāda, kā noturēt līdzsvaru ne tikai uz velosipēda, bet arī dzīvē. Tēvs ir cilvēks, pie kura vienmēr var atgriezties – neatkarīgi no vecuma. Tāpēc Tēvu diena ir brīdis, lai pateiktu paldies un kopā atgādinātu, cik svarīga ir tēvu klātbūtne bērnu dzīvē. Aicinu ikvienu svētdien pievienoties Tēvu gājienam – lai ar prieku, sirsnību un kopā būšanu parādītu, cik stiprs ir tēvu spēks Latvijā.”
Arī šogad, atzīmējot Tēva dienu, Bērnu aizsardzības centra (BAC) Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 rīko kampaņu tēvu atbalstam “Uzticības tālrunis tēviem”. Bērnu audzināšanas tēviem var sagādāt gandarījumu un lepnumu, tomēr papildus tie var būt arī izaicinājumi un neskaidri jautājumi, uz kuriem nav tūlītējas atbildes. Līdz 14. septembrim tēvi tiek aicināti zvanīt uz 116111, lai kopīgi pārrunātu un saņemtu profesionālu atbalstu ar bērnu audzināšanu saistītos jautājumos. Kampaņas mērķis ir atbalsta sniegšana tēviem, tomēr caur to vēlamies uzsvērt un novērtēt tēvu nozīmīgo lomu savu bērnu dzīvēs. Uzticības tālrunis 116111 ir bezmaksas, anonīma un visu diennakti pieejama tālruņa līnija. Darbadienās no plkst. 12:00 līdz 20:00 iespējams arī izmantot tiešsaistes konsultācijas (čatu) mājaslapā www.uzticibastalrunis.lv vai bezmaksas mobilajā lietotnē “Uzticības tālrunis”.
Tāpat ikviens aicināts svētdien, 14. septembrī, Rīgā, apmeklēt Vecāku organizācijas mammām un tētiem rīkoto Tēva dienas gājienu un festivālu. Svinīga pulcēšanās gājienam no plkst. 11.00 pie Brīvības pieminekļa, gājiena sākums plkst. 12.00. Tēva dienas gājiens noslēgsies Vērmanes dārzā, kur festivāla gaisotnē turpināsies līdz plkst. 16.00. Pasākums apmeklējams bez maksas. Vairāk uzzini: Tevadiena.lv.
Daži skaitļi un fakti par tēviem:
- Saskaņā ar Centrālas statistikas pārvaldes datiem Latvijā, tāpat kā visās pārējās ES valstīs, sieviešu (53,6 %) ir vairāk nekā vīriešu (46,4 %). 2024. gada sākumā Latvijā uz 100 vīriešiem bija 115 sievietes. Latvijā katru gadu zēnu piedzimst vairāk nekā meiteņu. Vecumā līdz 40-44 gadiem sieviešu nemainīgi ir mazāk nekā vīriešu (arī dzimušo skaitā meiteņu ir mazāk nekā zēnu), reproduktīvajā vecumā (15-49 gadi) sieviešu un vīriešu skaits ir līdzīgs, savukārt vecumā virs 65 gadiem sieviešu ir divas reizes vairāk, jo sieviešu paredzamais mūža ilgums ir lielāks nekā vīriešu.
- 2024. gadā 26,6 % no visām Latvijas mājsaimniecībām bija mājsaimniecības ar bērniem, t.sk. 6,3 % mājsaimniecību veidoja pāri ar vienu bērnu, 6,1 % – pāri ar diviem bērniem, 2,0 % – pāri ar trim vai vairāk bērniem un 4,2 % mājsaimniecību veidoja viens pieaugušais ar bērniem. Salīdzinājumam – 2023. gadā 27,7 % no visām Latvijas mājsaimniecībām bija mājsaimniecības ar bērniem, t.sk. 6,2 % mājsaimniecību veidoja pāri ar vienu bērnu, 6,1 % – pāri ar diviem bērniem, 2,1 % – pāri ar trim vai vairāk bērniem un 4,6 % mājsaimniecību veidoja viens pieaugušais ar bērniem.
- 2024. gadā dzimušo skaits sasniedza 12,9 tūkstošus, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā (2023. gadā piedzima 14,5 tūkst. bērnu). Pērn, tāpat kā iepriekšējā gadā, visvairāk bērni piedzimuši tēviem vecumā no 30 līdz 34 gadiem, 35-39 gadiem un 25-29 gadiem. Vidējais tēva vecums turpina pieaugt.
- Šobrīd paternitātes pabalstu var pieprasīt par 10 darba dienām 6 mēnešu laikā no bērna piedzimšanas brīža. Paternitātes atvaļinājumu var izmantot arī cita persona, kas nav bērna tēvs. 2024. gadā paternitātes pabalstu saņēma 8 045 vīrieši, kuru vidējais vecums bija 34,3 gadi. Pabalsta vidējais apmērs bija 786,9 eiro.
- Lai arī bērna saslimšanas gadījumā pēdējos piecos gados pieaudzis tēvu skaits, kas paliek mājās ar bērnu, tomēr visbiežāk mammas ir tās, kuras kopj slimo bērnu un saņem slimības pabalstu. 2024. gadā slima bērna kopšanai pabalstu saņēmušo skaitā 66 % bija sievietes un 34 % – vīrieši.
- Darba likumā ir noteiktas tiesības, kas ļauj vecākiem vairāk laika veltīt bērniem dažādos bērna vecuma posmos. Tēviem, kuri aprūpē mazāk par trijiem bērniem vecumā līdz 14 gadiem, pienākas ne mazāk par vienu darba dienu papildatvaļinājuma. Tiem, kuri aprūpē vismaz trīs bērnus vecumā līdz 16 gadiem vai bērnu ar invaliditāti, – trīs darba dienas papildatvaļinājuma.
- Bērnu aprūpē vīrieši Latvijā iesaistās mazāk aktīvi nekā sievietes, piemēram, 2024. gadā 80% no vecāku pabalstu saņēmējiem bija sievietes un 20% vīrieši (3 157 personas). Lai nodrošinātu vīriešu un sieviešu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū un vienlīdzīgu attieksmi darbā, uzlabojot darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas un nosakot ar ģimenes pienākumiem saistītu atvaļinājumu un elastīga darba režīma minimālās prasības Latvijā tiek īstenotas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasības. Atbilstoši Direktīvas prasībām no 2023.gada ir ieviesta vecāku pabalsta nenododamā daļa 2 kalendāro mēnešu garumā katram no vecākiem. Nosacījumi par 2 mēnešu nenododamo vecāku pabalsta daļu paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz divus kalendāra mēnešus ilgu vecāku pabalsta nenododamo daļu, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Pēc statistikas datiem ar katru gadu pieaug to tēvu skaits, kuri izmanto vecāku pabalsta nenododamo daļu – ja 2023. gadā vidēji mēnesī bija 122 vīrieši, tad 2024.gadā – 481 vīrietis, bet 2025.gadā – 688 vīrieši.
