“Brīžiem man jautā par manu dzīves pieredzi, un es labprāt dalos ar kādu no stāstiem. Sākšu ar lēmumu doties prom no Latvijas un par to, kā atgriešanās mainīja manu dzīvi. Varbūt mans stāsts var palīdzēt citiem pieņemt savus lēmumus, iedvesmoties un paskatīties uz dzīvi no citas perspektīvas. Jebkura pieredze palīdz mums augt kā cilvēkiem un var sniegt atbalstu citiem,” par savu pieredzi ārvalstīs un atgriešanos stāsta Simona Tīcmane.
2018. gadā, neskatoties uz stabilu darbu, mājām un drošu dzīvi Latvijā, viņa pieņēma drosmīgu lēmumu doties uz Franciju. Tā bija impulsīva izvēle, ko vadīja jaunības enerģija un vēlme izmēģināt ko jaunu. Tomēr plāni neattaisnojās, un pēc neilga laika nācās atgriezties dzimtenē. Šī atgriešanās nebija viegla – bija jāmeklē darbs, mājoklis un jāveido viss no jauna. Lielu nozīmi ieguva ģimenes emocionālais atbalsts un izpratne par to, cik būtiski ir rūpīgi plānot nākamos soļus, sagatavot “plānu B” un atrast drošu vidi, kur dalīties pieredzē. Laika gaitā dzīve nostabilizējās, un kļuva skaidrs, cik liela nozīme ir emocionālajai labklājībai.
Laiks ritēja un Simona bija dibinājusi ģimeni. Pasaulē sagaidīti dvīņi. Savukārt 2022. gadā ģimene devās uz Portugāli, kur vīrs uzsāka darba projektu. Tajā laikā dvīņiem bija vien pusotrs gads, un Simona, tikko atgriezusies darbā pēc dekrēta, nolēma uz laiku atlikt karjeru, lai pilnībā nodotos bērnu audzināšanai. Pēc pusgada projekts noslēdzās, un ģimene atgriezās Latvijā. Lai arī mājoklis bija nodrošināts, darbs atkal bija jāmeklē no jauna – kas nebija vienkāršs uzdevums, ņemot vērā rūpes par maziem bērniem un biežo pielāgošanos ģimenes vajadzībām.
Šajā laikā Simona saprata, cik būtiski ir atrast nodarbi, kas sniedz spēku un piepildījumu. Viņa atgriezās pie jogas mācībām, kas kļuva par ikdienas ceļu un emocionālu balstu. Joga palīdzēja atgūt līdzsvaru un deva spēku turpināt. Šodien Simona ar jogas un skaņu terapijas palīdzību sniedz atbalstu arī citiem – īpaši sievietēm, kurām nācies mainīt savu ikdienu vīra darba dēļ vai sākt visu no jauna. Daloties pieredzē un zināšanās, viņa iedvesmo, kā atgūt mieru, koncentrēšanos un iekšējo spēku dzīves pārmaiņu brīžos. Jo reizēm pietiek tikai ar iespēju apstāties un saņemt palīdzīgu roku, lai atkal nostātos uz kājām. “Ne vienmēr viss notiek, kā iecerēts, bet reizēm tieši šie pagriezieni atver durvis uz ko jaunu – zināšanām, iespējām un iekšēju piepildījumu,” viņa uzsver.
Katra atgriešanās pieredze ir atšķirīga. Brīdī, kad nolemts spert soli un atgriezties, ir vērts meklēt noderīgu informāciju pie reģionu remigrācijas koordinatoriem. Lai arī Simona iepriekš par šādu iespēju nezināja, viņa aicina tautiešus to izmantot: “Noteikti iesaku ikvienam, kurš atgriežas Latvijā, izmantot remigrācijas koordinatora atbalsta iespējas – gan palīdzību ar bērnudārziem, gan kursiem vai citām programmām, kas var atvieglot ikdienu. Tas sniedz iespēju ātrāk visu sakārtot un vieglāk iejusties jaunajā posmā.”
Ja arī jūs vai jūsu paziņu lokā ir kāds, kurš vēlas atgriezties Zemgalē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatori Aneti Briņecu, rakstot uz e-pastu: anete.brineca@zpr.gov.lv vai zemgale@paps.lv. Vai arī rakstot savu vēstuli soctīklā Facebook īpaši izveidotā lapā “Atgriezties Zemgalē”.
