No 15. septembra līdz 25. oktobrim Amatniecības centrs “MĀZERS” aicina uz īpašu izstādi “STĀSTS PAR CIMDIEM LATGALĒ”, kurā satiekas Latgales cimdu adīšanas tradīcijas senatnē un mūsdienās.
Dalībnieču stāsti:
Annas Lazdānes mazdēls P. Vanags iepazīstina: “Mana vecmamma Anna Lazdāne (1934-2018) ir dzimusi un savu mūžu pavadījusi Preiļu novada Mazkursīšos, “Dubnas Dekšņu” mājās, Dubnas upes krastā Latgalē. Īsts mūsu dzimtas lepnums ir vecmamms adītie cimdi, gadu no gada jauni darināti. Tajos ir ieadīta visa viņas dzīve – dzimšana, krustabas, kāzas, bēres, darbs, svētki, attiecības ar cilvēkiem. Anna rakstus cimdiem nemeklēja grāmatās vai žurnālos, bet gan noskatīja sadzīvē satiekoties ar kaimiņienēm, aizejot uz baznīcu, aizbraucot uz pilsētu. Dzijas cimdiem viņa krāsoja pati, izmantoja gan dabīgās, gan ķīmiskās krāsvielas. Nu jau piecus gadus vecmammas nav mūsu vidū, bet viņas adītie cimdi un tajos ieadītie stāsti turpina sildīt mūsu rokas un sirdi. Tajos ir viss stiprais un siltais no viņas rokām nākušais.”
Otra izstādes dalībniece Mārīte Kokina–Lilo: “Esmu dzimusi un bērnību pavadījusi bijušās Rožupes ciema padomes Vanagos (tagadējā Upmalas pagastā). Adu visu mūžu no 5 gadu vecuma, kad to man iemācīja mammas māsa Anna Lazdāne – liela cimdu un zeķu adītāja, kas dāsni savus adījumus dāvāja plašam radu saimes lokam. Adījuma valdziņus viņa sauca par “kalpiņiem”, tad nu mācījos tos “pārvaldīt”. Interese par rokdarbiem noteica izglītības virzienu – pēc Vanagu astoņgadīgās skolas beigšanas mācījos Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā un pēc tam Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijā tekstilmākslas nodaļā. Man ir bijusi tā laime strādāt darbu, kas ir arī hobijs – savu pieredzi un prasmes dažādās tekstila tehnikās ir bijusi iespēja nodot tālāk Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes studentiem, kas izvēlējušies dizaina un tehnoloģiju skolotāja, vai arī pirmsskolas un sākumizglītības skolotāja profesiju. Izstādē redzami darbi, kuri tapuši pēdējā gada laikā. Kā iedvesmas avots cimdu adījumiem ir latviešu tautas mākslas mantojums un vēlme atspoguļot kādu daļu no daudzveidīgās, krāšņās ziedu pasaules.”
