11.septembrī pie Vanagu mājām Salacā notika seminārs dabā – straujteču atjaunošanas darbu demonstrācija. Darbus, ceturtajā nozīmīgākajā lašupē Baltijas jūras reģionā, veica biedrība “Makšķernieku klubs Salackrasti”, īstenojot projektu “Ūdens struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas harmonizācija un integrēta apsaimniekošanas pasākumu īstenošana saldūdeņu kvalitātes uzlabošanai Salacas daļbaseinā” (LIFE IS SALACA).
Par to kā notiek straujteču atjaunošana stāstīja biedrības “makšķernieku klubs “Salackrasti”” valdes loceklis Atis Apelis. “Straujteces Salacā atjaunojam ar ekskavatora palīdzību. Šādu lašu nārsta vietu atjaunošanas paņēmienu apguvām Zviedrijā, un , lai arī Latvijā iesākumā šo metodi īpaši neatzina, tagad to uzskata par gana labu esam. Latvijā nav skaidri pateikts, kā pareizi tīrīt straujteces – mēs darbojamies pēc savas izpratnes. Laiks rādīs, vai ejam pareizajā virzienā,” sacīja Atis Apelis.
Šogad, augstā ūdens līmeņa dēļ, darbus Salacā makšķernieku kluba vīri varēja sākt tikai 22. augustā. Lai paveiktu plānoto, strādāts tika divās maiņās, un ir atjaunotas četras straujteces 1,5 kilometru garumā. Ar traktoru ir noraktas biezās zāles velēnas (30–40 cm), atsedzot akmeņus un oļus – lašu, taimiņu, vimbu un nēģu nārstam piemērotu substrātu. Rakšanas darbus veic ar īpašu kausu, kura zobi, lai arī izgatavoti no īpaši stipra materiāla, nodilst nedēļas laikā.
“Šī ir pēdējā vieta, kur šogad strādājam, jo darbi jābeidz līdz 15. septembrim. Vēl jānolīdzina krasti, lai saimnieki mūs arī nākamgad sagaidītu ar prieku,” bilst Atis Apelis.
Straujteču atjaunošanas darbiem Salacā līdzi seko Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, kura zinātnieki veic zivju resursu monitoringu.
BIOR vadošais zivju eksperts Kaspars Abersons uzsvēra “darbiem upē sekojam pirmo gadu un īpaši labs monitorings šogad nebija, jo pārāk augsts ūdens līmenis, bet secinājums ir viens – lašu mazuļi atjaunotajās straujtecēs ir. Ātrāk par jūliju monitoringu nevarējām veikt, jo lašu mazuļi vēl maziņi. Nākamajā gadā monitoringu turpināsim, cerams, ka būs labāki laika apstākļi. Lai arī LIFE IS SALACA primāri nav zinātnisks projekts, monitorings ir nozīmīgs – tas palīdz saprast, kā atjaunojas zivju resursi.”
Seminārā piedalījās un par upmalu mežu nozīmi Salacas ekosistēmas uzlabošanā stāstīja LIFE IS SALACA projekta vadošais partnera Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Mārcis Saklaurs. Viņš, uzsverot upmalu mežu nozīmi, sacīja “Latvijā noteiktā upmalas mežu aizsargjosla ir 50 metri un tajos īpašnieki nedrīkst darīt neko, vai ļoti maz ko. Ja neko nedarām, mežs pāraug, sabrūk un barības vielas nonāk upē. Tāpēc mežs ir jāapsaimnieko – jākopj, jānomaina vecie koki ar jauniem, tādējādi saglabājot dabas līdzsvaru. Mežam krastā ir jāpilda aizsardzības jeb buferzonas funkcija, proti, lai ūdens, kas nāk no lauksaimniecības un mežsaimniecības vai citām zemēm, no cilvēka piesārņojuma, no gaisa, tekot cauri aizsargjoslai, “aizķertos” upmalu mežā un neļautu šim ūdenim ieplūst upē, lai tajā pēc tam nenotiek aizaugšana, aizsērēšana un citi upei kaitīgi procesi.”
Gadu gaitā Salaca pamazām aizaug, lašiem kļūst grūtāk sasniegt nārsta vietas. Cēloņi ir vairāki – padomju laika mantojums ar fermām upes krastos, mūsdienu intensīvā lauksaimniecība un klimata pārmaiņas. Ja neko nedarīsim, nākotnes perspektīva būs bēdīga – upe aizaugs, dabīgi nārstojošo lašu skaits samazināsies, un vietām ar laivu vairs nevarētu izbraukt.
Straujteču atjaunošanas darbi Salacā un upmalas mežu mērķtiecīga, ilgtspējīga un zinātnē balstīta apsaimniekošana uzlabos ūdeņu ekoloģisko kvalitāti, saglabās Salacu kā dzīvotspējīgu lašupi nākamajām paaudzēm.
Projekts “LIFE IS SALACA” jeb “Ūdens struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas harmonizācijas adaptācija un integrētas darbības saldūdens kvalitātes uzlabošanai Salacas upes daļbaseinā” tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu. To kopīgi īsteno Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, Dabas aizsardzības pārvalde, Biedrība “Makšķernieku klubs “Salackrasti””, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” un Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ar mērķi veicināt labu ūdens stāvokļa sasniegšanu Salacas daļbaseina upēs.
