20. septembrī Liepupes pagasta tautas namā norisinājās 3. Vidzemes lībiskās kultūrtelpas starptautiskā konference “Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtības – aktuālais un atklātais”, šoreiz veltīta tēmai “Vidzemes lībieši – vietas atmiņa”.
Ikgadējā konferencē pulcējās lībiskā mantojuma pētnieki, interesenti un aktīvisti. Tika prezentēti pētījumi par somugru un lībiešu vēsturi, īpaši izceļot vietas nozīmi, tāpat tika atklāta arī Vidzemes lībiskās kultūrtelpas ainavas fotoizstāde un konkursa laureātu sveikšana. Pasākuma noslēgumā deju kopa “LAUGA” uzstājās ar kamerizrādes “Lībieša domas pie Salacas” pirmizrādi.
Dalībniekus uzrunāja Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Sigita Upmale, izsakot pateicību pasākuma organizatoriem, uzsverot lībiešu kultūrtelpas vērtību novadā un aicinot ikvienu apzināties savu saikni ar šo mantojumu, jo izpratne par vēsturi veido mūsu nākotni.
Dr. phil. Heiki Valks, Tartu universitātes profesors un arheologs, savā lasījumā iepazīstināja pasākuma dalībniekus ar teorijām par somugru ienākšanu Baltijas jūras reģionā, to mijiedarbību ar citām tautām Vidzemes reģionā un liecībām par somugru dzīvesveidu un klātbūtni. H. Valks gan diemžēl norādīja, ka zināšanu par Ziemeļvidzemes reģionu vēl trūkst, jo tas ir maz izpētīts.
Kopā ar Dr. hist., Dr. hab. art. Juri Urtānu, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošo pētnieku un arheologu, tika meklēta seno lībiešu apdzīvotās zemes – Metsepoles – centrs. Tika iztirzātas vairākas teorijas par iespējamo vietu – Stārastu (Aģes) pilskalns, Limbažu Ķezberkalns, Liepupes pilskalnā vai Dikļu (Grebu) pilskalnos. Diskusijas gaitā teorija par Metsepoles centru Dikļos ieguva vislielāko atbalstu.
Par lībiešu uztura paradumiem dzelzs laikmetā (11.-12. gs.) pastāstīja Mg. Alise Gunnarssone no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja. Savā pētījumā, veicot keramisko trauku ķīmiskās un bioloģiskās analīzes, viņa noskaidroja, ka lībiešu ēdienkartē dominēja zālēdāju gaļa, zivis, piena produkti un graudaugi.
Īpaši saistošs bija Mg. hist. Eduarda Plakanāja, zooarheologa un pētnieka, un Mg. hist. Rūtas Vecmuktānes, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja departamenta glabātājas, pētītais jautājums “Kāpēc Liepupes pilskalns nebija pilskalns?”. Secināts, ka tas visticamāk ir bijis koka un zemes nocietinājums, nevis klasisks pilskalns, taču svarīgāka par terminoloģiju ir vietējās kopienas izpratne un attieksme.
Konferenci rīkoja Vidzemes lībiskā kultūrtelpa sadarbībā ar LU Lībiešu institūtu, bet norisi atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, Limbažu novads un Siguldas novada pašvaldība.
Foto autors: Edgars Vijups
