27. septembrī fonds „Valdemārs”, atzīmējot Krišjāņa Valdemāra 200. dzimšanas dienu, un „Ziedoņa muzejs”, svinot savas darbības desmitgadi, devās pārgājienā maršrutā Roja – Valdemārpils.
Rīts iesākās Rojā – vietā, kur 15 gadus vecais Krišjānis pirmo reizi ieraudzīja jūru un šeit, uzkāpjot kāpā, viņš aptvēra tās plašumu un lielās iespējas. Kopā ar Rojas TIC vadītāju Kristīni Voldemāri varēja ielūkoties jūras horizontā un izsapņot savas nākotnes vīzijas.
Pie jūras izskanēja pirmās kopīgās dziesmas. Mēs esam dziedātāju tauta, un arī šajā pārgājienā dziesmas skanēja kā vienojošs spēks, kas stiprina latvisko garu un kas vienmēr būs mūsu ceļvedis uz nākotni.
Nākamais pieturas punkts bija Valdemārpils. Vietā, kur aug dižākie koki – dižpriede, dižozols un Elku liepa, kas ar savu varenumu ieņem pirmo vietu Baltijā. Ar iedvesmas vārdiem uzrunāja Imanta Ziedoņa fonda „Viegli” padomes priekšsēdētāja Žanete Grende, fonda „Valdemārs” līdzdibinātāji Karīna Leinberga-Lemberga un Jānis Dambītis. Pēc kopīgas dziesmas un saskaitīšanās visi dalībnieki devās ceļā.
Ārlavas baznīca pamatoti uzskatāma par Ziemeļkurzemes lepnumu, jo tā ir lielākā lauku teritorijas baznīca, kas pašreizējo izskatu ar gotiskā stila iezīmēm ieguva 1862./63. gada pārbūvē. Šeit tika kristīts un iesvētīts mazais Krišjānis Valdemārs, savukārt viņa tēvs Mārtiņš bijis Ārlavas mācītāja palīgs.
„Vai latviešiem tas nāks par labu?” – ar šo jautājumu klātesošos uzrunāja Žanete Grende, citējot vairākus K. Valdemāra minimismus – īsus un kodolīgus teikumus, kas savas laikmetīgās dabas dēļ ir aktuāli arī šodien. Pasākuma noskaņu paspilgtināja obojas meistara Indra Egles virtuozais sniegums.
Ar saviļņojumu sirdī un iedvesmu vārdiem iekšējām pārdomām pārgājiena dalībnieki devās atpakaļ uz Valdemārpili, kur tos sagaidīja valdemārpilniece Aira Saleniece. Ceļā tika aplūkota K. Valdemāra stādītā liepa, kas atradās viņa vecāku mājas pagalmā, ko nesen sakopa Valdemārpils mazpulks kopā ar vadītāju Andu Dzeni, īstenojot jauniešu iniciatīvas projektu „Es negribu paradīzes, jo tā ir mūžīga slinkošana”. Ejot pa K. Valdemāra ielu, dalībnieki nonāca pie Krišjāņa Valdemāra pieminekļa, kur visi vienojās kopīgā dziesmā „Nevis slinkojot un pūstot”.
Atbildes uz jautājumu „Kas mēs esam kā latvieši?” varēja meklēt Vēsturiskajā Valdemārpils sinagogas ēkā, kur bija apskatāma astoņu izcilu autoru fotogrāfiju izstāde LATVIEŠI, kā arī iespēja izmēģināt roku, rakstot K. Valdemāra rokrakstā. Alfabētu no Valdemāra vēstulēm radījusi māksliniece Baiba Kalna.
Krišjānis Valdemārs bija pirmais, kurš uzdrošinājās sevi dēvēt par latvieti – pie studenta istabiņas durvīm viņš līdzās uzvārdam rakstīja „Latvietis”. Šis uzraksts kalpojis par iedvesmu šī gada izstādei un mudinājis uz diskusijām, vai mūsdienās mums pie savām durvīm būtu jāraksta „Latvietis” vai tomēr daudzskaitlī – „Latvieši”.
Pārgājiena noslēgumā pie Valdemārpils evaņģēliski luteriskās baznīcas tika atklāts piemiņas krusts Krišjāņa tēvam Mārtiņam Valdemāram. Tā mākslinieciskais autors ir Jānis Vītols. Baznīcā izskanēja koncerts, kurā dziedāja apvienotais koris: Jauktais koris „Apkārt Latvijai”, mākslinieciskā vadītāja Jolanta Skurstene, Dundagas Kultūras pils koris un Jauktais koris „Akords” diriģentes Daces Šmites vadībā. Dziesmu „Gods Dievam augstībā” koris izpildīja kopā ar Ziedoņa muzeja vadītāju un dziesminieku Jāni Holšteinu-Upmani. Klausītāji bija tik aizkustināti, ka koncerta noslēgumā, applausiem skanot, visi kopā vienojās vēl vienā kopdziesmā.
Vakara noslēgums norisinājās Valdemārpilī – TIL rezidencē. Par vakariņu sildošo zupu parūpējās viesu nama „Laumas” saimnieks Raimonds Riekstiņš, bet sadziedāšanās laikā dalībnieki varēja baudīt īpašo Dižgara tēju, kas tapusi sadarbībā ar „Kalnu Kārļu” saimnieci. Baudot šo tēju, ikviens varēja simboliski uzsākt savu sarunu ar Krišjāni Valdemāru.
Saulrietā visus pārgājiena dalībniekus un pasākuma viesus ar fonda „Viegli” dziesmām un stāstiem priecēja „Ziedoņa muzeja” vadītājs Jānis Holšteins-Upmanis. Mājīgajā atmosfērā, kad virs galvām skanēja gājputnu balsis, notika kopīga sadziedāšanās – sirsnīga, piepildīta ar prieku par kopā būšanu.
No sirds pateicamies TIL rezidences īpašniecei Inesei Dābolai par iespēju baudīt vakaru šajā skaistajā pagalmā, kā arī Valdemārpils apvienības pārvaldei par atbalstu pasākuma norisē.
Paldies ikvienam, kas pievienojās, gāja, dziedāja, muzicēja, dalījās ar pārdomām un sajūtām. Mēs kopā radījām patiesus un iedvesmojošus mirkļus – kā pierādījumu tam, ka kopā mēs varam. Turpināsim Vairot Valdemāra Vērtības, jo tas noteikti mums, latviešiem, nāks par labu.
