Oktobra sākumā apritēja 100 dienas kopš Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja ir Sigita Upmale (VP – Vidzemes partija)
Kā pagājušas pirmās simts dienas amatā, aicināju pašvaldības vadītāju, atbildēt uz dažiem jautājumiem. Runājām par pirmajām darba nedēļām, pārsteigumiem un izaicinājumiem, par cilvēkiem, prioritātēm un nākotnes mērķiem.
- Kas Jūs visvairāk pārsteidza pirmajās 100 dienās? Vai mainījušās sākotnējās prioritātes?
Ļoti negaidītu pārsteigumu nebija, jo iepriekš jau biju strādājusi pašvaldībā – vadīju Izglītības pārvaldi, kas cieši saistīta ar daudziem pašvaldības procesiem. Tomēr ikdiena novada domes priekšsēdētājas amatā ir citāda – nākas daudz vairāk uzklausīt iedzīvotāju zvanus un dzirdēt, kas viņus patiesi uztrauc. Biežāk tie ir saimnieciski jautājumi, kas iepriekš manā darba ikdienā bija mazāk.
Sākotnējās prioritātes nav mainījušās. Galvenā vērtība ir cilvēks, attieksme, sadarbība un novada attīstība. Šobrīd tikai kļūst skaidrāks, cik svarīgi ir līdzsvarot saimnieciskos jautājumus un budžeta izaicinājumus, nezaudējot fokusu uz cilvēku un novada attīstību. Tikai jautājums, kurā brīdī šīs prioritātes var salāgot un kas ir tās mazās lietas, mazie soļi, kurus var īstenot. Tā nebūs, ka viss notiks uzreiz un tagad. Tas ir stāsts par to vai esam būvējuši gaisa pilis vai domājuši, plānojuši un skatījušies reāli.
Manas prioritātes nemainās – mainās tikai tempi un iespējas, kā tās īstenot. Esmu reāliste: ir lietas, ko var izdarīt ātri, un ir tādas, kurām vajadzīgs laiks. Viss atkarīgs no komandas un no cilvēkiem, kas ir blakus.
- Par kuriem lēmumiem šajās 100 dienās jūtaties visvairāk gandarīta?
Lieli, globāli lēmumi šajā laikā vēl nav pieņemti, taču ir vairāki svarīgi mazie soļi, kas iedod virzību uz priekšu. Priecē, ka Staiceles pirmsskolas jautājumā esam izkustējušies no “mirušā punkta” – lēmums ir pieņemts, un process virzās uz priekšu. Lielākā daļa pedagogu un iedzīvotāju šo risinājumu atbalsta.
Ir pieņemts lēmums par ostas valdi, un koalīcija šobrīd strādā ļoti vienprātīgi. Tas dod pārliecību un stabilitāti. Man ir svarīgi redzēt, ka labās lietas, kas novadā jau bijušas, turpinās. Tas ir izaicinājums – sākt strādāt un neko labu nenograut, bet saglabāt un attīstīt.
Pašvaldības darbam no tā nav kaitējuma – tieši otrādi, tas stiprina komandu. Laba sajūta ir par to, kā veidojas komunikācija ar darbiniekiem. Situācija nav vienkārša , bet atklāti runājot, izdodas vienam otrā ieklausīties un rast kompromisu.
- Kuri jautājumi bijuši visaktuālākie šajā laikā?
Bez šaubām – pašvaldības ceļu uzturēšana un to stāvoklis, kas ietekmē iedzīvotāju ikdienu. Aktuāli arī ūdensvada un kanalizācijas jautājumi, kā arī novada teritorijas plānojums, kura izstrāde šobrīd turpinās un notiek publiskās apspriedes. Tas ietver gan kultūrvēsturiskās teritorijas, gan dabas aizsardzības aspektus un iet kontekstā ar vēja parku attīstību. Šajos jautājumos ir jāmeklē līdzsvars starp iedzīvotāju interesēm un pašvaldības funkcijām.
Vēl viens aktuāls projekts ir Mandegu teritorijas sakārtošana Skultē. Ar iedzīvotājiem esam tikušies, darbs līdz galam nav izdarīts, būvniekam uzdoti konkrēti darbi, lai teritorija būtu sakārtota. Skulte kopumā ir nozīmīga novada teritorija, kurā jāmeklē ilgtermiņa risinājumi.
- Kā uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem?
Manuprāt, svarīgi būt klātesošiem, lai iedzīvotāji justos sadzirdēti. Vadībai ir jātiekas ar cilvēkiem uz vietas – jāredz situācija savām acīm, tā ir ļoti laba iespēja aizbraukt uz vietas ieraudzīt situāciju, satikties un aprunāties ar iedzīvotājiem, tas ir svarīgi iedzīvotājiem un arī man.
Komunikāciju ar iedzīvotājiem varētu veicināt iedzīvotāju padomes, kuras veidosies tuvākajā laikā. Cik spēcīgas tās būs atkarīgs no pašu iedzīvotāju iesaistes un līdzdalības, bet tā noteikti ir iespēja ciešāk komunicēt ar pašvaldību.
Līdz šim tikšanās ar iedzīvotājiem notikušas Staicelē un Skultē, un tās bijušas ļoti vērtīgas. Tiksimies ar iedzīvotājiem arī turpmāk, jo sarunas palīdz saprast, ko cilvēki patiesi grib sadzirdēt un kādus jautājumus viņi vēlas aktualizēt un atrisināt, tikai komunikācijai jābūt abpusējai. Reizēm vadībai ir jābūt starpniekam starp iedzīvotāju un izpildvaru, lai jautājumus, kas interesē iedzīvotājus atrisinātu, lai savestu kopā speciālistus ar iedzīvotājiem.
- Kā vērtējat pašvaldības administrācijas darbu? Vai gaidāmas pārmaiņas?
Pārmaiņas reizēm nāk nevis no iekšējām iniciatīvām, bet ārējiem apstākļiem – digitalizācijas, normatīvo aktu izmaiņām. Šobrīd, strādājot pie budžeta, redzam, ka dažas funkcijas un struktūras var nākties pārskatīt un optimizēt. Tas var nozīmēt amatu pārstrukturizāciju vai pienākumu pārdali, bet mērķis ir viens – efektīvāks darbs un skaidrāka atbildība.
- Vai 2026.gada budžets ir šī brīža lielākais izaicinājums?
Jā, budžets būs sarežģīts. Valdība paredz nelielu ieņēmumu pieaugumu (ap 6%), bet izdevumu daļa aug straujāk – palielinās minimālā alga, piešķiramo atbalstu apmēri sociālajā jomā. Prioritāte būs darbinieku atalgojums, jo pašvaldībās tas joprojām ir zemāks nekā valsts struktūrās, un mēs zaudējam labus speciālistus. Plānojot nākamā gada budžetu būs jāpieņem racionāli lēmumi par to, ko varam un ko nevaram atļauties.
- Kas ir Limbažu novada lielākais potenciāls?
Noteikti – cilvēki, daba un vide. Mūsu stiprās nozares ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde. Jādomā, kā attīstīt ostu un veselības tūrismu piejūras teritorijās – mums ir brīnišķīga daba un vide, kas piedāvā iespējas aktīvai atpūtai.Tāpat kultūras tūrisms – mums ir savi simboli, par kuriem jālepojas: Auseklis, Baumaņu Kārlis, Krišjānis Valdemārs un pasākumi ar kuriem varam lepoties.
Mūsu lielā pievienotā vērtība – cilvēki un ģimenes, kas šeit dzīvo. Mums ir kvalitatīva izglītība, pieejama profesionālā ievirze mākslā, mūzikā un sportā.
Svarīgi būtu piesaistīt jaunās ģimenes un speciālistus, veicinot īres namu būvniecību Limbažos un Salacgrīvā.
- Ar kādu īstenotu projektu, paveiktu darbu Jūs lepotos pēc četriem gadiem?
Man gribētos, lai pēc četriem gadiem varētu teikt – esam risinājuši dzīvokļu jautājumu, piesaistījuši jaunās ģimenes, iedzīvinājuši tūrisma un kultūras attīstību.
Lai Limbaži un viss novads būtu vieta, ar kuru lepojamies.
Mūsu vadības komanda ir nodefinējusi 2026. gada prioritātes – caur uzdevumiem un iestāžu mērķiem veidojam lielo kopainu. Mums pašiem ir jāveido stāsts par savu novadu, cilvēkiem un vietām. Neviens cits to mūsu vietā neizdarīs.
- Kā jūtaties šajā amatā?
Interesanti. Tā ir milzīga atbildība, kur ikdienas sīkumi veido lielo bildi.
Svarīgākais ir nestrēgt sīkumos, bet redzēt kopainu – kā visi mazie puzles gabaliņi veido Limbažu novada attīstības stāstu.
