14. oktobrī Ilūkstes kultūras un mākslas centrā notika Augšdaugavas novada pašvaldības domes vadības un būvprojekta “Jezuītu klostera kompleksa un Ilūkstes upes piekrastes publiskās ārtelpas attīstība” izstrādātāju tikšanās ar iedzīvotājiem.
Augšdaugavas novada pašvaldība īsteno projektu Nr.5.1.1.3/1/23/A/035 “Jezuītu klostera kompleksa un Ilūkstes upes piekrastes publiskās ārtelpas attīstība”. Šā gada 6. augustā ir parakstīts līgums ar SIA “Jēkabpils PMK” par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem Jezuītu klostera kompleksa un Ilūkstes upes ārtelpas attīstībai par kopējo summu 637 428 EUR (ar PVN), tai skaitā: par būvprojekta izstrādi – 30 250 EUR (ar PVN); par autoruzraudzības veikšanu – 9 075 EUR (ar PVN); par būvdarbiem – 598 103 EUR (ar PVN). Būvprojekta izstrādi plānots pabeigt līdz 2025. gada nogalei, bet būvdarbi tiks uzsākti 2026. gadā. Projekts ir Eiropas Savienības fondu līdzfinansēts, un 487 651 EUR ir ERAF finansējums. Pārējās izmaksas tiks segtas no pašvaldības budžeta. Realizācijas termiņš: 30.07.2024. – 31.12.2026.
Projekta mērķis ir labiekārtot Jezuītu klostera kompleksa un Ilūkstes upes piekrastes ainavas attīstības apkārtnes teritoriju, nodrošinot vietējiem iedzīvotājiem pievilcīgu vietu brīvā laika pavadīšanai ar tuviniekiem. Ilūkstes upes ainavas apkārtnes teritorijai ir potenciāls kļūt par vietu, kur visu paaudžu cilvēkiem satikties, atpūsties pie dabas un pavadīt laiku kopā, tā ir paredzēta kā rekreācijas un atpūtas zona, kas ir publiski pieejama un veicina teritorijas revitalizāciju.
Pirmā tikšanās ar iedzīvotājiem notika šī gada janvārī. Gan toreiz, gan tagad ilūkstieši bija aktīvi, uzdeva jautājumus un iesniedza daudz vērtīgu ierosinājumu projektētājiem. Pēc Augšdaugavas novada pašvaldības domes izpilddirektora Pētera Dzalbes teiktā, tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem ir viens no projekta pamatnosacījumiem, jo tas skar viņu intereses un viņu tiešo iespēju pārvietoties un piebraukt pie mājām. Ir arī vairāki nosacījumi par videi draudzīgu risinājumu izmantošanu.
“Iedzīvotāji ieteica vairākas lietas: pirmais ir jautājums par piebraucamā ceļa centrālās daļas izbūvi no granīta šķeltā bruģa, nevis smilšu šķembu maisījuma, lai lietus laikā neizskalotu šo ceļu un veiktie ieguldījumi nepārvērstos par dubļu vannu. Otrkārt, cilvēki runāja par to, ka viņiem vajadzīgs nevis pastaigu celiņš, kas savieno vienu projekta daļu, bet tur arī jāatstāj iespēja operatīvajiem dienestiem iebraukt un izbraukt no pagalmiem. Treškārt, runājām par to, ka materiāli, kas ir iegūti uz vietas – betona plāksnes vai smilts-grants maisījumi netiek aizvesti tālāk prom, bet maksimāli tiek izmantoti blakus projektam, izvietojot tos pašvaldības teritorijā, tādā veidā veidojot jau nākošā projekta posmus,” pastāstīja Pēteris Dzalbe.
Projektētājs, saņemot visus ierosinājumus, iestrādās tos dokumentācijā un tuvākajā laikā iesniegs vērtēšanai pašvaldībā. Nākamais solis – apstiprināšana būvvaldē un gatavošanās būvniecības darbiem.
Izpilddirektors vērtē sarunu ar iedzīvotājiem kā konstruktīvu un lietderīgu: “Šī prakse – tikties ar vietējo kopienu – pamazām būs jāievieš pašvaldībā arī citos projektos, lai izrunātu to būtību un detaļas. Tā ir tieša iesaiste un sadarbība. Gribētos, lai mūsu iedzīvotāji arī turpmāk būtu aktīvi.”
Teksts: Jeļena Ivancova
