Rudens Latvijas iedzīvotāju ikdienā iezīmējas ar dārzu, pagalmu, parku sakopšanas darbu – koku lapu grābšanu un novākšanu. Latvijas Dabas fonds atgādina, ka visas lapas nav nepieciešams nogrābt, un aicina pusi no tām atstāt uz zemes. Daļēja lapu atstāšana ir videi draudzīga rīcība – tā mēs palīdzam dabai un samazinām resursu patēriņu.
Koku lapas darbojas kā mazas saules enerģijas stacijas – tās saules gaismu pārvērš enerģijā, kura nodrošina barības vielas kokiem. Kad iestājas aukstais un tumšais laiks, koki no lapām šķiras un pāriet ūdens un enerģijas taupības režīmā. Tas ir laiks, kuru mēs pazīstam kā lapkriti.
Nobirušās lapas sāk trūdēt, un šis process ir nozīmīgs visai ekosistēmai kopumā. Trūdošās lapas daudzām sugām dod mājvietu un barību, turklāt dabas procesu kārtība nodrošina lapu sadalīšanās procesu un tajās esošo barības vielu atgriešanos augsnē. Piemēram, kolembolas – sīki kukaiņi – lapās dzīvo un barojas, bet līdz ar to arī tās sadrupina. Tad lapu trūdu var sākt izmantot sēnes un baktērijas, kuras, savukārt, tālāk sadala lapās esošo celulozi, lignīnu un citus savienojumus, atbrīvojot slāpekli, fosforu un kālju – augsnes barības vielas.
Ne visas lapas šajā procesā sadalās, un arī tam ir savs nolūks, jo atlikusī lapu sega līdz pavasarim uztur mitrumu un temperatūru, kas ļauj pārdzīvot ziemu kukaiņiem, zirnekļiem un citai mikrofaunai. Lapas kā patvērumu arī izmanto eži, kuri tajās meklē barību – gliemežus, kukaiņus, tārpus – un iekārto ziemas guļvietas. Arī vardes un krupji ziemā bieži ielien lapu kaudzēs, lai paslēptos no sala, lapu segā pārziemo arī daudzu tauriņu sugu kūniņas.
Dabā lapu nenovākšanas ieguvumus vislabāk parāda parkveida pļavas – dzīvotnes, kurās dabiskajā zālājā ir izretojušies lieli lapu koki. Vizuāli šīs pļavas atgādina parkus, taču tā ir cilvēka saimnieciskās darbības veidota un uzturēta ainava. Kādreiz lauksaimnieki šādās pļavās ganīja lopus, ieguva sienu, kokos bija bišu mājas un sveķu ieguves vietas, saimniecībā izmantoja atsevišķus zarus. Parkveida pļavu lielie koki katru rudeni rada lielu apjomu lapu, kas nokrīt turpat zālājā, kur tās neviens nesavāc. Taču jau nākamajā gadā parkveida pļavās atkal plaukst un zeļ pļavas augu daudzveidība – lapu sega nav traucējusi attīstīties augiem, tieši otrādi – lapu negrābšana dod daudz labuma. Parkveida pļavas ir vienas no sugām bagātākajām dzīvotnēm mūsu reģionā – vienā kvadrātmetrā var saskaitīt vairāk nekā 50 dažādas augu sugas.
Latvijas Dabas fonda biotopu eksperte Baiba Strazdiņa saka: “Lapu daļēja atstāšana uz zemes atbilst dabas procesiem, kurus vai kuru (procesu) varam saglabāt arī pilsētvidē un urbānajās teritorijās. Lapas kā organiska viela arī ir noderīgas kā resurss, turklāt pieejamas bez maksas, savukārt, mazāk vācot lapas, mēs ietaupām laiku un enerģiju, kuru patērētu lapu pūtējiem.”
Ko darīt un ko nedarīt ar rudens lapām?
- Grābiet un novāciet lapas pēc 50:50 principa – pusi atstājiet uz zemes. Nenogrābtās lapas pa ziemu sadalīsies, taču tikai tad, ja būs atstātas tik biezā kārtā, cik nokritušas. Ja lapas būs sagrābtas kaudzē, tās sadalīsies ilgākā laikā.
- Lapas ieteicams atstāt zem kokiem un krūmiem, it sevišķi, ja redzama noplicināta un sablīvēta augsne, atsegtas koku saknes.
- Nogrābtās lapas vēlams kompostēt un mulčēt uz vietas – tajā pašā teritorijā, kur tās ir radušās, bet kompostu izmantot dobēm un augsnes auglības atjaunošanai.
- Atsevišķas lapu kaudzes vietās, kur tās netraucē, var atstāt ežu ziemošanai.
- Lapas un citus dārza atkritumus ir aizliegts vest izmešanai mežā vai citā dabas teritorijā – tas var ietekmēt meža ekosistēmu, kā arī ieviest tajā nevēlamus augus vai invazīvās augu un dzīvnieku sugas. Tas ir pārkāpums, par kuru var saņemt administratīvu vai naudas sodu.
- Lapu kaudzes nedrīkst dedzināt! Gan tāpēc, ka tajās jau varētu būt iemājojušas daudzas dzīvās radības, gan tāpēc, ka dedzināšana rada gaisa piesārņojumu, turklāt dedzināšanu arī aizliedz vai stingri ierobežo liela daļa pašvaldību saistošo noteikumu.
- Lapas jānovāc no ceļiem un gājēju taciņām, kur tās var zemi padarīt slidenu un apdraudēt gājējus.
Informācijas avots:
Latvijas Dabas fonds
