Leptospiroze ir smaga akÅ«ta infekcijas slimÄ«ba, ko pÄrnÄsÄ dažÄdi dzÄ«vnieki, Ä«paÅ”i peļveidÄ«gie grauzÄji, bet var bÅ«t arÄ« lauksaimniecÄ«bas dzÄ«vnieki, suÅi un kaÄ·i. CilvÄki
visbiežÄk inficÄjas, nonÄkot saskarÄ ar dzÄ«vnieku piesÄrÅotu Å«deni, mitru augsni vai dzÄ«vnieku izdalÄ«jumiem.
Leptospirozes izraisÄ«tÄjs ir baktÄrijas leptospiras, kas ÄrÄjÄ vidÄ var saglabÄties nedÄļÄm vai pat mÄneÅ”iem, Ä«paÅ”i mitrÄ un vÄsÄ vidÄ, taÄu tÄs ir jutÄ«gas pret izžūŔanu un augstu temperatÅ«ru. InficÄtie dzÄ«vnieki izdala leptospiras ar urÄ«nu. UzÅÄmÄ«gi ir visi siltasiÅu dzÄ«vnieki, kas nozÄ«mÄ, ka infekcijas izraisÄ«tÄji plaÅ”i cirkulÄ dabÄ. CilvÄka organismÄ leptospiras var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotÄdu, kÄ arÄ« caur sÄ«kiem Ädas bojÄjumiem, kontaktÄjoties ar grauzÄju un citu dzÄ«vnieku, ieskaitot mÄjdzÄ«vnieku piesÄrÅoto vidi:
- Å«deni,
- augsni, priekŔmetiem u.c.
Simptomi
SlimÄ«bas pazÄ«mes parasti parÄdÄs 2ā20 dienas pÄc inficÄÅ”anÄs. BiežÄk novÄrojami gripai lÄ«dzÄ«gi simptomi ā paaugstinÄta temperatÅ«ra, drudzis, drebuļi, galvassÄpes, muskuļu sÄpes, nelabums, vemÅ”ana, apetÄ«tes zudums, apsÄrtuÅ”as acis un nespÄks. SmagÄkos gadÄ«jumos iespÄjamas komplikÄcijas ā meningÄ«ts, asinsizplÅ«dumi, dzelte, nieru un aknu bojÄjumi, hemolÄ«tiska anÄmija vai apziÅas traucÄjumi.
InficÄÅ”anÄs:
- ļ· saskaroties ar mitru augsni, augiem vai citiem objektiem, kas piesÄrÅoti ar inficÄtu dzÄ«vnieku urÄ«nu;
- ļ· tÄ«rot vai uzturot vietas, kur uzturas grauzÄji;
- ļ· aprÅ«pÄjot mÄjdzÄ«vniekus vai strÄdÄjot ar mÄjlopiem, Ä«paÅ”i, ja ir sÄ«ki Ädas bojÄjumi;
- ļ· retÄk ā peldoties vai brienot pa piesÄrÅotu Å«deni.
Risks inficÄties ar leptospirozi palielinÄs aukstajÄ gada laikÄ, dažÄdiem grauzÄjiem migrÄjot cilvÄku mÄjokļos un lauksaimniecÄ«bas telpÄs.
Profilakse
Lai novÄrstu inficÄÅ”anÄs ar leptospirozi Centra speciÄlisti aicina ievÄrot Å”Ädus profilakses pasÄkumus:
- lietot cimdus, zÄbakus un aizsargapÄ£Ärbu, veicot dÄrza, lauku vai dzÄ«vnieku aprÅ«pes darbus, ka arÄ« citus darbus vidÄ, kas potenciÄli piesÄrÅota ar grauzÄjiem (piem., teritorijas labiekÄrtoÅ”anas un kanalizÄcijas sistÄmu remontdarbi);
- pÄc saskares ar dzÄ«vniekiem, mitru augsni un dzÄ«vnieku potenciÄli piesÄrÅotiem priekÅ”metiem rÅ«pÄ«gi mazgÄt rokas ar ziepÄm un Å«deni;
- uzturÄt kÄrtÄ«bÄ pagalmu, saimniecÄ«bas teritoriju un telpas, t. sk. pagrabtelpas;
- aiztaisÄ«t caurumus un spraugas, caur kurÄm grauzÄji var iekļūt ÄkÄs vai telpÄs;
- nepieļaut atkritumu uzkrÄÅ”anos pagrabos, kÄpÅutelpÄs, konteineru laukumos;
- atkritumu konteinerus turÄt aizvÄrtus un regulÄri iztukÅ”ot tos;
- neatstÄt pÄrtiku pieejamu Ärpus telpÄm;
- padarÄ«t pÄrtikas atliekas nepieejamas grauzÄjiem;
- novÄrst grauzÄju piekļuvi pÄrtikai un dzÄ«vnieku barÄ«bai;
- regulÄri veikt grauzÄju kontroli dzÄ«vesvietÄ un tÄs apkÄrtnÄ;
- ziÅot objekta apsaimniekotajam par grauzÄju klÄtbÅ«tni;
- izmantot tikai atļautus un droÅ”us deratizÄcijas lÄ«dzekļus;
- izvairīties no tieŔa kontakta ar dzīvnieku urīnu;
- nelietojiet uzturÄ termiski neapstrÄdÄtu pÄrtiku, ja ir aizdomas, ka tÄ ir grauzÄju piesÄrÅota;
- nedzert nevÄrÄ«tu Å«deni no dabÄ«gÄm Å«denstilpnÄm;
- ievÄrot piesardzÄ«bu arÄ« aukstuma peldÄs, ja ir Ädas ievainojumi vai nobrÄzumi.
Ko darÄ«t, ja parÄdÄs simptomi?
Ja parÄdÄs leptospirozei raksturÄ«gas pazÄ«mes un ir bijusi saskare ar potenciÄli piesÄrÅotu vidi, dzÄ«vniekiem un dzÄ«vnieku piesÄrÅoto vidi, nekavÄjoties jÄvÄrÅ”as pie Ärsta.
SlimÄ«ba ir smaga, bet ÄrstÄjama, ja tÄ tiek savlaicÄ«gi diagnosticÄta.
