Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs) informē, ka šogad līdz 14. oktobrim Latvijā reģistrēti 25 leptospirozes gadījumi, kas ir būtiski (6 reizes) vairāk nekā iepriekšējos gados, kad tika reģistrēti vidēji 4 gadījumi gadā (no 1 gadījuma 2021. gadā līdz 8 gadījumiem 2017. gadā). Visvairāk, leptospirozes gadījumu reģistrēti augustā (6 gadījumi) un septembrī (14 gadījumi), kas norāda uz izteiktu sezonālu pieaugumu vasaras beigās un rudenī.
Leptosiprozes gadījumu skaits pa mēnešiem pēc pacientu saslimšanas datumiem 2025. gadā Latvijā:
Leptospirozes gadījumi konstatēti vairākās administratīvajās teritorijās: Rīgā (9 gadījumi), t.sk. Ziemeļu rajonā (4), Latgales priekšpilsētā (2), Vidzemes priekšpilsētā (3), Salaspils novadā (Salaspilī) (3), Ogres novadā (3) t. sk. Tomes pagastā (1), Lielvārdē (1) un Ikšķilē (1), Cēsīs (5), Ropažu novadā (2), t. sk. Garkalnes pagastā (1), Stopiņu pagastā (1), kā arī pa vienam gadījumam – Bauskas novadā (Iecavā), Jelgavā un Siguldas novadā (Inčukalnā). Vidējā saslimstība ar leptospirozi valstī 1,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju; visaugstākā saslimstība tika reģistrēta Salaspils novadā (12,7) un Cēsu novadā (12,1) (skatīt tabulu un karti).
Administratīvā teritorija | Leptospirozes gadījumu skaits | Leptospirozes gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju |
Salaspils novads | 3 | 12,7 |
Cēsu novads | 5 | 12,1 |
Ropažu novads | 2 | 5,8 |
Ogres novads | 3 | 5,2 |
Siguldas novads | 1 | 3,2 |
Bauskas novads | 1 | 2,5 |
Jelgava | 1 | 1,8 |
Rīga | 9 | 1,4 |
Vidēji Latvijā | 25 | 1,3 |
No kopējā leptospirozes gadījumu skaita 11 bija vīrieši un 14 – sievietes. Slimnieku vidējais vecums – 63 gadi (no 25 līdz 82 gadiem), mediāna – 67 gadi. 12 pacienti (48%) ir darbspējas vecumā. Visi pacienti ārstējušies vai turpina ārstēties stacionāros, viens pacients miris. Lielākā daļa pacientu norādījuši uz iespējamu kontaktu ar grauzējiem vai vidi, kas varētu būt piesārņota ar to izdalījumiem, piemēram, strādājot piemājas dārzā, mājas pagrabā. Epidemioloģiskās uzraudzības dati norāda, ka leptospirozes izplatība nav saistīta ar kādu vienu infekcijas avotu vai konkrētu teritoriju, bet inficēšanās risks var būt jebkurā vietā, kur ir labvēlīgi apstākļi peļveidīgo grauzēju eksistencei, vides piesārņojumam, leptospiru ilgstošai izdzīvošanai (sevišķi mitrā vidē).
Ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo epidemioloģisko situāciju, kā arī savvaļas grauzēju sezonālo migrāciju dzīvojamās ēkās, saimniecībās un lauksaimniecības objektos, cilvēku inficēšanās risks ar leptospirozi joprojām ir ievērojams. Tādēļ Centrs aicina pašvaldības pievērst pastiprinātu uzmanību pašvaldības un iestāžu teritoriju labiekārtošanai un sanitārai tīrībai, atbilstošai atkritumu apsaimniekošanai, lai mazinātu grauzēju izplatības iespējas. Īpaša uzmanība jāpievērš bieži applūstošām vietām un teritorijām. Tāpat aicinām pašvaldības savos informācijas kanālos – tīmekļvietnēs, sociālajos tīklos un informatīvajos izdevumos – izplatīt iedzīvotājiem aktuālu informāciju par leptospirozi un tās profilaksi (pielikumā).
Leptospiroze ir smaga infekcijas slimība, ko izraisa Leptospira sugas baktērijas. Cilvēki inficējas, nonākot saskarē ar ūdeni vai augsni, kas piesārņota ar inficētu dzīvnieku, īpaši grauzēju, urīnu. Plašāka informācija par leptospirozi cilvēkiem pieejama Centra tīmekļvietnē: https://www.spkc.gov.lv/lv/infekcijas-slimibu-apraksti.
Savukārt informācija par leptospirozi dzīvniekiem un profilakses pasākumiem lauksaimniecības un mājdzīvnieku turētājiem – Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļvietnē: https://www.pvd.gov.lv/lv/leptospiroze.
Leptospiroze un tās profilakse
Slimību profilakses un kontroles centra informācija un ieteikumi
Leptospiroze ir smaga akūta infekcijas slimība, ko pārnēsā dažādi dzīvnieki, īpaši peļveidīgie grauzēji, bet var būt arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi. Cilvēki visbiežāk inficējas, nonākot saskarē ar dzīvnieku piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai dzīvnieku izdalījumiem.
Leptospirozes izraisītājs ir baktērijas leptospiras, kas ārējā vidē var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem, īpaši mitrā un vēsā vidē, taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru. Inficētie dzīvnieki izdala leptospiras ar urīnu. Uzņēmīgi ir visi siltasiņu dzīvnieki, kas nozīmē, ka infekcijas izraisītāji plaši cirkulē dabā. Cilvēka organismā leptospiras var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem, kontaktējoties ar grauzēju un citu dzīvnieku, ieskaitot mājdzīvnieku piesārņoto vidi: ūdeni, augsni, priekšmetiem u.c.
Simptomi
Slimības pazīmes parasti parādās 2–20 dienas pēc inficēšanās. Biežāk novērojami gripai līdzīgi simptomi – paaugstināta temperatūra, drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes, nelabums, vemšana, apetītes zudums, apsārtušas acis un nespēks. Smagākos gadījumos iespējamas komplikācijas – meningīts, asinsizplūdumi, dzelte, nieru un aknu bojājumi, hemolītiska anēmija vai apziņas traucējumi.
Inficēšanās:
- saskaroties ar mitru augsni, augiem vai citiem objektiem, kas piesārņoti ar inficētu dzīvnieku urīnu;
- tīrot vai uzturot vietas, kur uzturas grauzēji;
- aprūpējot mājdzīvniekus vai strādājot ar mājlopiem, īpaši, ja ir sīki ādas bojājumi;
- retāk – peldoties vai brienot pa piesārņotu ūdeni.
Risks inficēties ar leptospirozi palielinās aukstajā gada laikā, dažādiem grauzējiem migrējot cilvēku mājokļos un lauksaimniecības telpās.
Profilakse
Lai novērstu inficēšanās ar leptospirozi Centra speciālisti aicina ievērot šādus profilakses pasākumus:
- lietot cimdus, zābakus un aizsargapģērbu, veicot dārza, lauku vai dzīvnieku aprūpes darbus, ka arī citus darbus vidē, kas potenciāli piesārņota ar grauzējiem (piem., teritorijas labiekārtošanas un kanalizācijas sistēmu remontdarbi);
- pēc saskares ar dzīvniekiem, mitru augsni un dzīvnieku potenciāli piesārņotiem priekšmetiem rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni;
- uzturēt kārtībā pagalmu, saimniecības teritoriju un telpas, t. sk. pagrabtelpas;
- aiztaisīt caurumus un spraugas, caur kurām grauzēji var iekļūt ēkās vai telpās;
- nepieļaut atkritumu uzkrāšanos pagrabos, kāpņutelpās, konteineru laukumos;
- atkritumu konteinerus turēt aizvērtus un regulāri iztukšot tos;
- neatstāt pārtiku pieejamu ārpus telpām;
- padarīt pārtikas atliekas nepieejamas grauzējiem;
- novērst grauzēju piekļuvi pārtikai un dzīvnieku barībai;
- regulāri veikt grauzēju kontroli dzīvesvietā un tās apkārtnē;
- ziņot objekta apsaimniekotajam par grauzēju klātbūtni;
- izmantot tikai atļautus un drošus deratizācijas līdzekļus;
- izvairīties no tieša kontakta ar dzīvnieku urīnu;
- nelietojiet uzturā termiski neapstrādātu pārtiku, ja ir aizdomas, ka tā ir grauzēju piesārņota;
- nedzert nevārītu ūdeni no dabīgām ūdenstilpnēm;
- ievērot piesardzību arī aukstuma peldēs, ja ir ādas ievainojumi vai nobrāzumi.
Ko darīt, ja parādās simptomi?
Ja parādās leptospirozei raksturīgas pazīmes un ir bijusi saskare ar potenciāli piesārņotu vidi, dzīvniekiem un dzīvnieku piesārņoto vidi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Slimība ir smaga, bet ārstējama, ja tā tiek savlaicīgi diagnosticēta.
Slimību profilakses un kontroles centrs
