1910. gada 31. oktobrī tirgotāja ģimenē dzimis novadnieks Valdis Pūlis (arī Voldemārs Pūlis) – rakstnieks, kultūras darbinieks, daudzu lugu autors. Līdz izceļošanai no Latvijas 1944. gadā viņš bija viens no Valmieras kultūras dzīves vadītājiem, arī viens no Vidzemes Dziesmu svētku vadītājiem Valmierā 1943. un 1944. gadā.
Viņa bērnība nebija rožaina, jo triju gadu vecumā zaudēja māti, un šis traģiskais notikums atstāja rētas uz visu mūžu. Audzināšanu uzņēmās Emma, tēva sešpadsmitgadīgā meita no pirmās laulības.
Mācījies vidusskolā Valmierā, ko absolvējis 1927. gadā, un dramatiskā teātra kursos. Bijis Ziemeļlatvijas teātra darbinieks, kultūras dzīves vadītājs Vidzemē – populārs ceļojošu koncertu, izrāžu organizētājs un aktieris. Darbojies Latvijas skautu organizācijā.
1944. gadā kopā ar sievu Hertu devies bēgļu gaitās. Līdz 1947. gadam dzīvojis bēgļu nometnē Vācijā, pēc tam Līdsā, Anglijā, kur abi ar sievu strādāja tekstilrūpniecībā. Tomēr interese par skatuvi nezuda un mudināja izveidot internacionālu mākslinieku aģentūru, iesaistot tajā no Austrumeiropas iebraukušos strādniekus, lai sarīkotu varietē koncertu.
1950. gadā ģimene kļuva kuplāka, piedzima dēls Māris. Tolaik Valdis Pūlis pievērsās ēku remontēšanai, rosīgi darbojās latviešu sabiedrībā. Brīvajos brīžos ar prieku režisēja deju kopas “Kamoliņš” gadskārtējos pavasara sarīkojumus, darbojās Daugavas Vanagos un Līdsas latviešu draudzes dzīvē.
No 1967. līdz 1988. gadam strādājis par redaktoru izdevumā “Līdsas draudzes vēstis”, bijis Latviešu preses biedrības un PEN kluba biedrs – tā ir starptautiska organizācija, kas apvieno rakstniekus, dzejniekus un izdevējus ar mērķi veicināt sadarbību starp rakstniekiem visā pasaulē un aizstāvēt viņu tiesības.
Valda Pūļa radošā darbība ir visai plaša. Sarakstījis lugu “Koklētāja pasaka”, kas godalgota un publicēta žurnālā “Ugunskurs”, drāmas “Jānis Kalns”, “Atgriešanās” un “Dzimtenes balss”, kas 1980. gadā godalgota Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda lugu sacensībā. Publicējies laikrakstā “Brīvā Latvija”. Teātrī izrādītas viņa lugas “Beverīnas dziedonis”, “Devītais vilnis” un citas. Dzeja apkopota krājumā “Svešuma sāpe”. 1992. gadā Valmierā iznāca viņa dzejoļu un stāstu krājums “Dzirkstis”. 1998. gadā apgādā “Elpa” izdots lirikas, aforismu un stāstu krājums “Atblāzma”.
Dzīvojot Anglijā, Valdis Pūlis atrada iespēju, kā palīdzēt politiski represētajiem, daudzbērnu ģimenēm, Valmieras bērnu namam, Trikātas baznīcai, Trikātas kapiem, ziedoja Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas ērģeļu remontam, kā arī nesavtīgi palīdzēja saviem radiem – brāļa Jāņa Pūļa ģimenei Latvijā.
Latviju un Valmieru viņš vienmēr glabāja savā sirdī, un 1990. gadā sarunā ar laikraksta “Liesma” žurnālistu Andri Briedi Valdis Pūlis atzīstas mīlestībā: “Valmierai pieder mani jaunības sapņi, mīlestība, darbs… Garos trimdas gados to vienmēr esmu nesis sev līdzi kā ceļamaizi, lai paguruma brīžos atpūstos tās atmiņas dārzos. Var jau būt, ka ar gadiem tā manās iedomās ieguvusi nereālu skaistumu kā viss, kas saistās ar dzimteni un jaunību. Pēc gadiem atgriežoties dzimtenē, atmiņas paceļas spārnos un meklē senās, pazīstamās vietas un sejas.”
Valdis Pūlis nodzīvoja garu un bagātu mūžu, viņš devās mūžības ceļos 2004. gada 17. decembrī 94 gadu vecumā – daļa viņa pelnu palika Anglijas pilsētas Līdsas kapos, bet daļa tika guldīta zemes klēpī Trikātas kapos blakus tēvam un mātei. Valdis Pūlis bija vēlējies, lai atvadas ir gaišas, dziesmotas, tāpēc atvadu brīdī Valmieras teātra aktieru Ausmas Dūles un Roberta Zēberga izpildījumā skanēja Valda Pūļa publicētās vēstules Pēram Gintam un Solveigai, dziedāja senioru vīru koris “Baltie bērzi”. Valdis Pūlis uz visiem laikiem ir atgriezies savā dzimtenē Latvijā, kuru viņš tik ļoti mīlēja. Paldies viņam par visu labo, ko viņš devis savai tautai, savai Latvijai un Valmierai! Valdis Pūlis nav aizmirsts, viņu ar pateicību atceras visi, kuriem viņš palīdzēja grūtajos laikos izdzīvot. Ir veļu laiks, iedegsim sveci un atcerēsimies viņu 31. oktobrī, Valda Pūļa 115. dzimšanas dienā!
Izmantotie avoti: literatura.lv; biblioteka.valmiera.lv; timenote.lv
