27. oktobrī Aiviekstes pagasta pakalpojumu centrā notika tikšanās ar Kriškalnu iedzīvotājiem, lai pārrunātu ciema iespējamo pievienošanu Pļaviņu pilsētai.
Pēc iedzīvotāju lūguma pašvaldības pārstāvji devās uz Aiviekstes pagastu, lai pārrunātu plānotās izmaiņas teritoriālajā plānā. Pašvaldību pārstāvēja novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, viņa vietnieki Dainis Vingris un Andris Zālītis, Attīstības nodaļas vadītāja Ilona Kāgane, Attīstības nodaļas vecākā projektu vadītāja Olita Znotiņa, Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne, Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītājs Andris Ambainis un nekustamā īpašuma speciāliste Sanita Grabāne.
Pirmās sarunas par Kriškalnu ciema pievienošanu Pļaviņu pilsētai notika jau 2023. gadā, kad pēc domes lēmuma tika uzsākts darbs jauna, vienota teritorijas plānojuma izstrādē. Pašvaldības speciālisti tikās ar iedzīvotājiem jau piekto reizi, lai pārrunātu un izprastu nepieciešamību vairāku teritoriju, tajā skaitā Kriškalnu blīvi apdzīvoto teritoriju, pievienošanu pilsētai. Tomēr daļa iedzīvotāju joprojām iebilst pret šo ieceri.
Iedzīvotājiem lielākās bažas rada iespējamā identitātes zaudēšana un izmaksu pieaugums, kas varētu rasties, apvienojot abas teritorijas. Tomēr Andris Zālītis uzsvēra, ka arī pēc ciema un pilsētas apvienošanas iedzīvotājiem būs iespēja turpināt iesāktās tradīcijas un veidot jaunas, ja vien paši iedzīvotāji to vēlēsies. Viņš kā piemēru minēja Gostiņus, kas arī tika pievienoti Pļaviņu pilsētai, bet iedzīvotāji joprojām turpina attīstīt identitāti.
Andris Zālītis informēja, ka īpašuma kadastrālo vērtību, kas ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, nosaka Valsts zemes dienests. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jau šobrīd Kriškalnu iedzīvotāji izmanto pilsētas pakalpojumus un infrastruktūru, kamēr par to pamatā maksā Pļaviņu iedzīvotāji. “Nepiekrītu, ka par Kriškalnu iedzīvotāju labsajūtu būtu jāmaksā Pļaviņu iedzīvotājiem,” savu viedokli pauda Andris Zālītis. Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai ir jānodrošina vienādas prasības visās novada teritorijās, pat tad, ja daļai iedzīvotāju tās neapmierina.
Arī Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītājs Andris Ambainis pauda viedokli, ka no telpiskās plānošanas un apsaimniekošanas efektivitātes viedokļa, ciems ir saaudzis ar pilsētu un uzskatāms par tās daļu.
Pļaviņām plānots pievienot lielāko daļu ciemu – iespēju robežās netiks pievienotas lauksaimniecībai paredzētās teritorijas. “Mēs pievienojam teritoriju, kura atbilst pilsētas funkcijām, un savienojam šo teritoriju kā vienu pilsētu,” skaidroja Attīstības nodaļas vadītāja Ilona Kāgane. Viņa uzsvēra, ka nepieciešamība teritorijas apvienot ir rādītājs, kas liecina, ka tās attīstās: “Mūsu novadā ir tendence, ka pilsētas aug, un tas ir pozitīvs ekonomiskais rādītājs.” Viņa atgādināja, ka daļā Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaits samazinās, tādēļ nepieciešamība palielināt pilsētu robežas vērtējama pozitīvi.
Tikšanās laikā Aiviekstes pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns vaicāja pašvaldības pārstāvjiem, vai teritoriju apvienošana ietekmēs iedzīvotāju padomes darbu. “Būtiskākais, kas var mainīties – samazinoties Aiviekstes pagasta iedzīvotāju skaitam, samazināsies arī padomes locekļu skaits no septiņiem līdz pieciem locekļiem,” skaidroja Andris Zālītis, uzsverot, ka iedzīvotāju padomē Kriškalnu iedzīvotājus varēs ievēlēt arī pēc apvienošanās.
Starp iedzīvotājiem izskanēja arī jautājums par visa pagasta pievienošanu, taču gan Ilona Kāgane, gan Evija Vectirāne šādu iespējamību noraidīja. “Teritorijas plānošanā nemēdz pievienot veselus pagastus – tikai to daļu, kas saaugusi,” uzsvēra Attīstības nodaļas vadītāja.
Šobrīd tikšanās ar iedzīvotājiem ir neformālas, jo tikai gada nogalē dome sēdē varēs apstiprināt teritoriālo plānojumu 1. redakcijā. Savukārt pēc 1. redakcijas apstiprināšanas priekšlikumi tiks nodoti sabiedriskā viedokļa noskaidrošanai, kad iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt oficiālas pretenzijas par plānoto teritoriju apvienošanu. Ilona Kāgane atgādināja – lai iedzīvotāju sūdzības ietekmētu lēmumu, tām būs jābūt argumentētām, ne emocijās balstītām.
UZZIŅA
Šobrīd Aizkraukles novada teritorijas izmantošanu un tās nosacījumus novadā regulē seši pieejas ziņā atšķirīgi bijušo novadu teritorijas plānojumi – Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Skrīveru un Neretas novada. Tā kā vairāki no tiem ir tapuši pirms desmit un vairāk gadiem, 2023. gadā tika uzsākta jauna vienota novada teritoriālā plānojuma izstrāde, ieviešot vienotus attīstības nosacījumus visai novada teritorijai.
