2025. gada 29. oktobrī Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā tikās pašvaldību pārstāvji, eksperti un nozares līderi, lai kopīgi izpētītu, kā pilsētvides loģistika var stiprināt Ilgtspējīgas pilsētvides mobilitātes plānus (SUMP) Ziemeļvalstīs un Baltijā.
“Pilsētvides loģistika SUMP nav piezīme zemsvītrā — tā ir neatņemama daļa, kas nodrošina pilsētu kustību, “ uzsvēra Rikardo Errju (Roma Tre Universitāte).
Dienas gaitā dalībnieki padziļināti pievērsās jautājumam, kā padarīt SUMP plānus praktiskākus — sākot no loģistikas nozīmes izpratnes līdz finansējuma piesaistes iespējām un ciešākai sadarbībai starp publisko un privāto sektoru.
Pasākums sākās ar Rikardo Errju uzrunu par loģistikas nozīmi kā centrālo elementu pilsētu mobilitātes plānošanā. Pēc tam tika prezentētas VEFRESH pētījuma atziņas par galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Baltijas valstu loģistikas nozare. Praktiskajā līdzradīšanas darbnīcā pilsētu pārstāvji apzināja savus ilgtspējīgas pilsētpārvietošanās plānu (#SUMP) izaicinājumus un kopīgi meklēja risinājumus, kā loģistikas integrācija varētu palīdzēt tos pārvarēt.
Pasākuma turpinājumā Baiba Miltoviča (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja) iepazīstināja ar finansējuma iespējām vietējiem mobilitātes projektiem, savukārt Rafaele Verņjāni (POLIS tīkls) demonstrēja atbalsta rīkus, kurus pilsētas var izmantot. Aleks Pazučanics (Vianova I/O) uzsvēra, ka datu sadarbība var pavērt ceļu gudrākiem lēmumiem.
Dienas noslēgumā notika paneļdiskusija par to, kas nepieciešams, lai uzsāktu un paplašinātu SUMP īstenošanu līdz 2026. gadam. Diskusijā piedalījās Baiba Miltoviča, Mihails Potihonins, Rūdolfs Cimdiņš un Annija Novikova.
Galvenie secinājumi:
a) Loģistika jāuztver kā viens no ilgtspējīgas mobilitātes centrālajiem pīlāriem.
b) Dati, finansējums un partnerības ir tie virzītājspēki, kas pārvērš SUMP stratēģijas reālā rīcībā.
c) Ziemeļvalstu un Baltijas pilsētas ir gatavas pāriet no plānošanas uz īstenošanu, sadarbojoties kopā.
