2025. gada 31. oktobrī Kuldīgā notika Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki pārrunāja vairākus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar reģiona attīstību, drošību un pašvaldību sadarbību valsts mērogā. Sēdes laikā tika izvērtētas pašvaldībās notikušās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025”, diskutēts par priekšlikumiem iespējamām izmaiņām biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” statūtos, kā arī skatīti citi aktuāli reģionālās attīstības jautājumi.
Sēdes sākumā padomes locekļi diskutēja par visaptverošajām valsts aizsardzības mācībām “Namejs 2025”, kas norisinājās arī Kurzemes pašvaldībās. Par mācību norisi un pašvaldību iesaisti informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis Uldis Ķevers, uzsverot šo mācību nozīmi valsts drošības stiprināšanā un gatavības pilnveidošanā krīzes situācijās. Savukārt pašvaldību vadītāji pauda apņēmību turpināt aktīvi iesaistīties mācībās, lai uzlabotu spēju efektīvi reaģēt krīzes situācijās un vēl sekmīgāk īstenotu pašvaldību uzdevumus sabiedrības drošības nodrošināšanā.
Turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes locekļi diskutēja par iespējamajiem grozījumiem Latvijas Pašvaldību savienības statūtos. Diskusijā tika pārrunāti Latvijas Pašvaldību savienības statūtu grozījumu priekšlikumi un to iespējamā ietekme uz pašvaldību sadarbību un pārstāvniecību.
Sēdes noslēguma daļā Attīstības padome pārrunāja arī citus aktuālus jautājumus, kas saistīti ar pašvaldību sadarbību un reģionālās attīstības koordinēšanu, tai skaitā izskatīja biedrības “Liepājas rajona partnerība” iesniegto vēstuli par LEADER un EJZAF pieejas saglabāšanu nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā (2028–2034). Tajā norādīts, ka, vienkāršojot fondu struktūru un apvienojot atsevišķus finanšu instrumentus, pastāv risks, ka tiktu ierobežota daudznozaru pieeja un samazinātos vietējo kopienu iespējas īstenot sociālus, kultūras un vides projektus. Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome pārrunāja iespējamo rīcību, lai saglabātu un veicinātu daudzveidīgākas Eiropas Savienības atbalsta iespējas vietējo kopienu un rīcības grupu izaugsmei un vispusīgai attīstībai.
- gada 31. oktobra sēdes darba kārtība un ar to saistītie dokumenti pieejami Kurzemes plānošanas reģiona tīmekļvietnē.
PAR KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONU
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā. Tas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi veicināt reģiona ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot attīstības plānošanu, pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju sadarbības koordinēšanu. Reģiona lēmējinstitūcija ir Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome, bet izpildinstitūcija – Administrācija.
Kurzemes plānošanas reģionu veido astoņas pašvaldības – divas valstspilsētas, Liepāja un Ventspils, un seši novadi: Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
Informāciju sagatavoja:
Laura Homka, Kurzemes plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv
