15. novembrī plkst. 12.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz mākslas vēsturnieces Baibas Vanagas priekšlasījumu ““Sieviete, tapdama par mākslenieci, top arī par cilvēku” jeb diskusijas un vērtējumi par māksliniecēm Latvijā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”, kas notiks Siguldas novada bibliotēkā, Leona Paegles ielā 3, Siguldā.
1912. gada 27. septembrī Rainis savā dienasgrāmatā rakstīja: “Sieviete, tapdama par mākslenieci, top arī par cilvēku, kas nozīmē pilnīgi no savas dabas atteikties. Tādēļ viņa mākslu sajūt tikai kā slogu, ne kā atsvabināšanu.” Dzejniekam nepiekristu Parīzē studējošā jaunā latviešu gleznotāja Milda Grīnfelde (dz. Brante, 1881–1966), kas 1909. gada 25. janvārī vēstulē vīram rakstīja: “Kas gan ir burvīgāks par mākslu, jūs, nemākslinieki, to nevarat saprast jeb negribat. Tas ir dievišķīgs uguns. Tu teiksi, ka mīlestība ir tikpat dievišķa. Jā, bet mani tas traucē, ka zinu, ka viņa var zust. To [mākslu] nekas un neviens nevar atņemt.”
Ieskatoties latviešu un vietējā vācu presē, redzams, ka Latvijas sabiedrībā par tā saukto “sieviešu jautājumu” jeb sieviešu kustību un emancipācijas jautājumiem tika runāts jau kopš 19. gadsimta 70. gadiem, īpaši asām diskusijām izvēršoties 90. gados, kad šī tēma ienāca arī literatūrā. Gadsimtu mijas presē daudz tika rakstīts par sieviešu izglītošanās iespēju paplašināšanu un pievēršanos profesionālajai darbībai, tai skaitā radošajam darbam, gan emancipācijas aizstāvju, gan pretinieku rindās, iekļaujot arī daudzus šodien pazīstamus sabiedriskos un kultūras darbiniekus.
Priekšlasījums iepazīstinās ar sieviešu emancipācijas ideju ienākšanā Latvijā, sabiedrības priekšstatiem un asākajām diskusijām par sieviešu lomu sabiedrībā, pievēršanos mākslai un profesionālajai darbībai vispār, kā arī piedāvās ieskatu izstāžu apskatnieku un mākslas kritiķu atsauksmēs par vietējo mākslinieču darbiem un viņu līdzdalību izstādēs. Dr. art. Baiba Vanaga ir mākslas vēsturniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore. Uzrakstījusi doktora disertāciju “Sievietes mākslinieces Latvijā laikā no 19. gs. vidus līdz 1915. gadam” (Latvijas Mākslas akadēmija, 2015), lasījusi referātus un publicējusi zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par māksliniecēm, vēsturiskajām kolekcijām un mākslas dzīvi Latvijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē.
Foto: Gleznojoša sieviete. Nezināma autora fotogrāfija no kāda vācbaltiešu ģimenes albuma. 20. gadsimta sākums. Latvijas Nacionālā bibliotēka, Reto grāmatu un rokrakstu krājums.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2025. gadā caur starpkaru perioda rakstniecības prizmu izceļ Pirmās sieviešu konferences nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot konferences runātājām, kuru literārie un autobiogrāfiskie teksti atspoguļo tā laika sabiedrības procesus un sieviešu lomu pārmaiņās, kā arī viņu laikabiedrēm latviešu rakstniecībā, kuras savā daiļradē skar būtiskas sabiedriskās tēmas. Lekcijas sniedz ieskatu, kā šīs sievietes, būdamas gan rakstnieces, gan aktīvistes, izmantoja literatūru kā platformu ideju paušanai un sabiedrības uzrunāšanai.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone. Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Ieeja – bez maksas.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
