Valsts prezidenta kanceleja aicināja 5.-12. klašu skolēnus iztēloties sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavot 18. novembra svētku uzrunu tautai. 5.–6. klašu, 7.–9. klašu un 10.–12. klašu grupās konkursā tika iesūtīti 415 darbi. Katras grupas 1. vietas ieguvējs savu uzrunu nolasīja Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienai veltītā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī 18. novembrī.
2025. gada 18. novembrī uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves uzstājās Rīgas 34. vidusskolas 5. klases skolēns Vsevolods Dudenko, Bauskas Valsts ģimnāzijas 8. klases skolniece Ieva Dūmiņa un Druvas vidusskolas 10. klases skolniece Lote Medne.
Esiet sveicināti, cienījamie klātesošie!
Labvakar cienījamās dāmas un godātie kungi!
1918. gada 18.novembris- tiek proklamēta Latvijas valsts. Karš beidzies. Jaunas domas, jaunas cerības. Katrs iedzīvotājs, kas cīnījušies tieši šim mērķim, redzēja tajā mirklī dzimstam savu nākotni un iespējas. Ir pagājuši 107 gadi kopš šīs nozīmīgās dienas. Pašlaik katram no mums pie krūts ir sarkanbaltsarkans karogs, mēs jūtam citam citu. Šis ir mūsu laiks un atbildība piepildīt visu iepriekšējās paaudzes cilvēku nepiepildītās vēlmes, iespējas un dzīvi.
Pašlaik teikt, ka karš ir beidzies un pasaulē ir miers, būtu meli. Tepat netālu no mūsu mājām- Ukrainā- norit karadarbība. Ukraiņi cīnās par mūsu brīvību un nākotni, katrs no viņiem tiek godināts un cienīts, jo viņi cīnās ne tikai par Ukrainu, bet arī par mums, neļaujot agresoriem doties tālāk. Tagad tā ir mūsu atbildība viņus atbalstīt, kaut vai nedaudz, šajā nopietnajā cīņā. Katru dienu tiek pārbaudītas mūsu vērtības – personīgās un demokrātiskās. Latvijai jābūt stiprai kā Lāčplēsim- stiprai un vienotai.
Sarkanbaltsarkans karogs plīvo ne tikai mastā, bet arī mūsu sirdīs. Mūsu himna, ģerbonis un karogs nav tikai zīmes- tie esam mēs. Šie simboli mums atgādina, ka brīvība nav dāvana, bet gan grūtā ceļā izcīnīta. Tā ir katra cilvēka atbildība un pienākums. Ļaujot karogam plīvot mastā, mēs spējam pierādīt, ka mēs esam brīvi un zem šī karoga spējam brīvi dzīvot un runāt. Ar karogu arī nesam savas iespējas pasaulē, olimpiskajās spēlēs karogs tiek nests pa priekšu, tas plīvo mastā. Dejojot un dziedot mūsu balsis un soļi dzirdami tālu pasaulē, un katrs tos spēj baudīt.
Atbildība sākas mūsos, katra nākotne veidojās mūsos, un tas ir mūsu pienākums to piepildīt. Katrs no mums ir citādāks. Valsts ļauj mums katram augt un attīstīties. Valsts nespētu pastāvēt bez dažādības, un tas ir jāpieņem. Mēs paši to spējam ietekmēt. Visi mēs esam dzirdēti un uzklausīti- tauta klausās, vēji klausās un zeme klausās.
Uzdrīksties runāt! Katrs vārds ir nozīmīgs. Uzdrīksties darīt vairāk! Katrs labais darbs spodrinās Latvijas vārdu.
Ir mūsu laiks uzdrīkstēties, nebaidīties, uzņemties, saglabāt. Darot kopā, visu spējam.
