Turaidas muzejrezervāta bagātais arheoloģiskais krājums devis iespēju sagatavot jaunu katalogu, kuram izvēlēts virsraksts “Turaidas pilī atrastās 13.–17. gadsimta militārās senlietas”. Paskaidrojošo ievadtekstu un senlietu aprakstus sagatavojuši trīs autori – Turaidas muzejrezervāta pētniece Ieva Ose, arheologs Rūdolfs Brūzis un seno kaula un raga priekšmetu pētnieks un atdarinātājs Viesturs Āboltiņš. Kataloga teksts ir publicēts gan latviešu, gan angļu valodā – tulkojumu veica Ilga Korkliša. Ilustratīvo materiālu sagatavoja fotogrāfs Edgars Semanis. Izdevums publicēšanai sagatavots apgādā “Zinātne”, tā iespiešanu finansiāli atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Šis ir jau devītais katalogs, kurā tiek publicētas Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrastās senlietas. Iepriekšējo katalogu nosaukumi ir iespiesti uz jaunā izdevuma beidzamā vāka.
Katalogā ietvertas Turaidas pilī atrastās 13.–17. gadsimta militārās senlietas, kas glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Tās iegūtas Turaidas pilsdrupu teritorijā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos 1953. gadā Adolfa Stubava vadībā un 1976.–2000. gadā prof. Jāņa Graudoņa vadībā, kā arī agrākajos un vēlākajos gados nejauši uzietas pils pagalmā vai mūru pakājē kā atsevišķi savrupatradumi zemes darbu laikā.
Jauno izdevumu ievada vairākas teksta nodaļas. Vispirms lasītājs var iepazīties ar avotu un literatūras apskatu. Bez jau minētajiem arheoloģiskajiem avotiem aplūkoti arī rakstītie vēstures avoti. Tās ir īsas ziņas par ieročiem, bruņojumu un munīciju, kas sameklētas dažādos senrakstos – senākajās hronikās, vēsturiskajos dokumentos un Turaidas pils inventarizāciju laikā sagatavotos protokolos.
Otra lielā teksta nodaļa veltīta Turaidas pilī atrasto militāro senlietu raksturojumam. Visi atradumi sadalīti trīs lielās grupās:
- aizsardzības bruņojums (riņķīšu, plāksnīšu un plākšņu bruņas), jātnieka piederumi un zirglietas;
- aukstie ieroči (tuvcīņas ieroči – zobeni, dunči, pīķi, šķēpi, kaujas cirvji) un tācīņas jeb stiegras šaujamieroču (loka, arbaleta, ballistas) bultas;
- uguns šaujamie ieroči (artilērija un rokas šaujamieroči) un to munīcija – dažādu kalibru lodes.
Lai varētu gūt priekšstatu par Turaidas pilsdrupās masveidā atrasto senlietu – pakavu, bultu galu un ugunsieroču ložu – daudzumu, pamatinformācija par tiem apkopota tekstā ievietotās tabulās vai sarakstos.
Pēc ievadošā teksta nodaļām izdevumā ievietots katalogs – Turaidas pilsdrupu izrakumos iegūtu 220 militāras nozīmes atradumu īsi apraksti ar ilustrācijām – priekšmetu fotogrāfijām, bet neliela daļa no senlietām attēlota arī zīmējumos.
Turaidas mūra pils laikā no 13. līdz 16. gadsimtam bija ievērojams Rīgas arhibīskapa nocietinājums, kurā bija jānodrošina gan ik pa laikam atceļojušā zemes kunga un viņa svītas, gan pastāvīgi dzīvojušā fogta un viņa kalpotāju aizsardzība, kā arī militāru konfliktu gadījumā jāuzņem vasaļi ar karakalpiem. Tāpēc pils teritorijā tika iekārtota un regulāri papildināta ieroču noliktava. Livonijas kara laikā pili pārņēma poļi, bet 17. gadsimta pirmajos gadu desmitos iekaroja zviedri. Arī šiem svešzemju kareivjiem, uzturoties pilī, bija nepieciešami ieroči, un arsenāls tika papildināts ar moderniem uguns šaujamajiem lielgabaliem, arkebūzām, musketēm un tiem atbilstošu munīciju. Vēlāk pilī dzīvojušie muižnieki iegādājās bises gan savai drošībai, gan medību izpriecām.
Militāra rakstura priekšmeti bija dārgas un vērtīgas lietas, kuras vienmēr tika rūpīgi glabātas un uzskaitītas. Tikai nejaušības dēļ veseli ieroči varēja nonākt zemē, ja īpašnieks tos kaut kur atstāja un aizmirsa, vai arī arsenāls tika sagrauts. Arī tad ieroču koka daļas satrūdēja, un pēc daudziem gadsimtiem no kādreizējiem ieročiem arheologi varēja atrast vien sarūsējušas dzelzs daļu atliekas.
Katalogu var iegādāties Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā vai pasūtīt ar “Omniva”, rakstot uz e‑pasta adresi pasts@tmr.gov.lv.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta vēsturniece, galvenā speciāliste
Ieva Ose
