Meža kapos godina Brīvības karā kritušos Jelgavas atbrīvotājus
Godinot Jelgavas atbrīvotājus, šodien, 21. novembrī, Jelgavas atbrīvošanas no Bermonta karaspēka 106. gadadienā, pilsētas vadība, iestāžu vadītāji, Jelgavas Latviešu biedrības pārstāvji un jelgavnieki Meža kapos nolika ziedus un sveces.
1919. gada augustā vācu spēku pavēlnieks fon der Golcs savu karaspēku pārveidoja par Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, par tās pavēlnieku ieceļot Bermontu-Avalovu, kura štābs tika izvietots Jelgavā. Septembra beigās Bermonts uzbrukumam Rīgai bija sakopojis ap 50 000 vīru lielu karaspēku. Pēc sīvām cīņām 11. novembrī Bermonts no Rīgas ieņemšanas bija spiests atteikties un atkāpās uz Jelgavu. Latvijas armijas uzbrukums Jelgavai sākās 20. novembrī, un jau 21. novembra vakarā Bermonta karaspēks no Jelgavas tika padzīts.
Brīvības karā pie Jelgavas kritušo un tur apbedīto karavīru piemiņai 1922. gada 15. oktobrī Meža kapos tika uzstādīts piemineklis. Šis bija pirmais piemineklis Brīvības karā kritušajiem Latvijā. Turklāt piemineklis veidots par tautas saziedotiem līdzekļiem.
Piemineklī iestrādāta bronzā lieta krituša karavīra pēcnāves sejas maska. Piemineklī zem saules staru ieskauta ugunskrusta iekalts teksts: “Kāpām uz sārtu – nesām jums brīvību”. Pieminekļa otrā pusē atrodas bronzas plāksne ar tekstu: “Šie varoņi upurēja dzīvību par Jelgavas brīvību”.
Savukārt 2019. gada 21. novembrī Meža kapos tika atklātas sešas stēlas jeb piemiņas plāksnes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuri dzimuši Jelgavas pilsētā un novadā. Stēlās iemūžināti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru un Jelgavas atbrīvošanas cīņu dalībnieku vārdi, dienesta pakāpes un dzīves gadi. Arī pie tām šodien iedegtas sveces, pieminot Jelgavas atbrīvošanas cīņu dalībniekus.
