Pēdējā laikā Valsts policijā reģistrēti vairāki gadījumi, kad krāpnieki, uzdodoties par policijas vai bankas darbiniekiem, ar viltu izkrāpj iedzīvotājiem viņu dzīvokļus. Proti, iedzīvotājs saņem zvanu, kura laikā viņam tiek stāstīts par it kā krāpnieciskām darbībām un lūgts iesaistīties “speciālā operācijā”, lai noķertu krāpnieku, kurš mēģinot pārdot viņa īpašumu. Izpildot visus krāpnieku norādījumus, iedzīvotājs beigās zaudē gan savu dzīvokli, gan naudu, kas iegūta tā pārdošanas rezultātā. Visos gadījumos uzsākti kriminālprocesi un notiek izmeklēšana. Valsts policija atgādina, ka nedz policijas, nedz bankas darbinieki nekad pa telefonu nelūgs iesaistīties nekādos “speciālās izmeklēšanas” pasākumos vai operācijās.
Šī gada otrajā pusē Valsts policijā saņemta informācija par vairākiem gadījumiem dažādās Latvijas pilsētās, kad iedzīvotāji krāpniecisku darbību rezultātā zaudējuši savus nekustamos īpašumus. Viss sākas ar it kā policista, kurš patiesībā ir krāpnieks, zvanu. Viltvārdis apgalvo, ka šobrīd kāds mēģina pārdot konkrētās personas dzīvokli. Tālāk persona tiek pārliecināta, ka, lai nezaudētu īpašumu, jāiesaistās “operācijā”, lai palīdzētu noķert vainīgo. Uzticoties šim stāstam, cilvēks piekrīt pārdot dzīvokli kā daļu no izdomātās operācijas.
Krāpnieki īpašnieka vārdā aizpilda anketu kādā nekustamo īpašumu aģentūras mājaslapā, norādot, ka vēlas pārdot dzīvokli. Pēc tam īpašnieks saņem zvanu no īsta māklera un, pildot krāpnieku norādījumus, īsteno visas darbības it kā fiktīvai pārdošanai, kas patiesībā notiek pa īstam. Rezultātā īpašnieks patiešām pārdod dzīvokli un iegūto naudu nodod krāpnieku atsūtītam kurjeram. Beigu beigās persona paliek gan bez mājokļa, gan bez pārdošanas naudas.
Visu šo darbību laikā krāpnieki jeb tā dēvētie “policisti” uzsver, ka notiekošais ir slepena operācija, par kuru nedrīkst stāstīt nevienam. Tas noved pie tā, ka cietušais laikus neziņo par notiekošo tiesībsargājošām iestādēm un netiek savlaicīgi brīdināts.
Visos gadījumos Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi un norit izmeklēšana. Diemžēl šo procesu nereti apgrūtina fakts, ka krāpnieki cietušo tik ļoti apvārdojuši, ka viņš sākotnēji nelabprāt sadarbojas ar policiju, uzskatot, ka īstā policija ir krāpnieki, bet tie, kas viņu apmānījuši, – īstie darbinieki.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs atgādina: “Jāatceras, ka, saņemot zvanu no viltus policijas vai bankas darbinieka, kurš apgalvo, ka jāiesaistās slepenā operācijā, saruna nekavējoties jāpārtrauc un nedrīkst piekrist izteiktajam priekšlikumam. Neviens – nedz policijas, nedz mobilo operatoru, nedz bankas darbinieki pa telefonu neizteiks un nepiedāvās ko tādu. Par šādiem krāpšanas gadījumiem obligāti jāziņo policijai, zvanot 112 vai iesniedzot iesniegumu elektroniski portālā latvija.gov.lv.”
Valsts policijas statistikas dati norāda, ka šī gada desmit mēnešos iedzīvotāji krāpnieku darbību rezultātā zaudējuši 17 993 262 eiro. Savukārt pērn šajā pašā laika periodā iedzīvotāju zaudējumi lēšami 14 039 486 eiro.
Valsts policija aicina būt modriem un ievērot drošības padomus, ar kuriem var iepazīties mājaslapā https://www.vp.gov.lv/lv/popularakie-krapsanas-veidi
Piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks!
Sagatavoja:
Elīna Priedīte
Valsts policijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas
vecākā speciāliste
Tālr. 29600629
