2025. gada 21. novembrī Viļakas muzejam bija unikāla iespēja piedalīties konferencē ”Nacionālā bruņotā pretošanās kustība Latvijā 1944. – 1957. gads”, kas norisinājās Latvijas Kara muzejā. To organizēja Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, un tās laikā vēsturnieki dalījās pētījumos par nacionālo partizānu kustību visā Latvijā, kā arī tika runāts par nacionālo partizānu piemiņas saglabāšanu novados.
Viļakas muzeja vadītāja Rita Gruševa piedalījās ar referātu ”Nacionālo partizānu nometne Stompakos: vēsturiskās atmiņas saglabāšana Balvu novadā”. Attīstot Stompaku nometnes infrastruktūru, pasākumus, muzejpedagoģiskās programmas vairāk kā 10 gadu garumā, Stompaki ir kļuvuši par nacionāla līmeņa nozīmes vēsturisku piemiņas vietu. Viena no būtiskākajām lietām ir infrastruktūra – piekļuve objektam. Ne mazāk svarīgs aspekts ir sadarbība ar citām organizācijām, jo bez kopīga mērķa un savstarpējā atbalsta nebūtu iespējams īstenot daudzas nozīmīgas ieceres. Vēsturiskās atmiņas saglabāšana kļūst iespējama tikai tad, ja ir kam šo stāstu nodot, īpaši iesaistot skolu jaunatni un radot iespēju mācīties klātienē, piedzīvojot dzīvās vēstures stundu. Apziņa, ka Stompaku nometne ir svarīga ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī cilvēkiem no citiem Latvijas reģioniem un ārzemēm, ir patiesi nozīmīga. Stompaku nometni ik gadu apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku – ģimenes ar bērniem, darba kolektīvi, militārās jomas speciālisti un ārvalstu viesi.
Īpaši izceļami ir 2. marta Stompaku kaujas pasākumi, kuri tiek atzīmēti pašvaldībā jau kopš 2015. gada. Sākotnēji tikai piesaistot skolu jaunatni, vēsturniekus un apmeklējot pieminekļus Viļakas pilsētā un Susāju pagastā. Attīstoties infrastruktūrai 2. marta pasākumi kļuva arvien plašāki un nozīmīgāki. Tagad 2. marts ir ierakstīts kalendārā – Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena. Stompaku atmiņas saglabāšana ir daudzu cilvēku un organizāciju nopelns, kas ir uzklausījušas viena otru – pašvaldība, politiķi, novadpētnieki, vēsturnieki, Latvijas Valsts meži, Dabas aizsardzības pārvalde u.c. iestādes.
Piedaloties konferencē, bija iespēja uzzināt par jaunākajiem pētījumiem Ziemeļlatgalē. Viens no saistošākajiem referātiem bija veltīts nacionālo partizānu ekshumācijai un antropoloģiskajai analīzei, izmantojot divu ekspedīciju piemērus Ziemeļlatgalē. Tajā tika stāstīts par Bērzpilī un Tilžā atrastajiem apbedījumiem, kā arī analizēta kritušo piederība dzimumam, vecumam un konstatētajām traumām. Konference sniedza arī unikālu iespēju iepazīties ar pētniekiem, kuri mūsdienās aktīvi strādā pie nacionālo partizānu piemiņas saglabāšanas Latvijā, un savstarpēji apmainīties ar būtisku informāciju un pieredzi.
