Īpaši izplatīta kļuvusi vikšķerēšana jeb telefonkrāpšana. Krāpnieki zvana, uzdodoties par komunālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, un paziņo, ka nepieciešams nomainīt skaitītājus. Sarunas laikā tiek iztaujāta personīgā informācija, tostarp pases dati. Pēc tam seko cits zvans – it kā no policijas vai bankas pārstāvja –, kurš brīdina, ka pirmais zvans bijis no krāpniekiem, un aicina naudas līdzekļus nodot kurjeram “drošībai”. Tieši šādi arvien biežāk tiek apkrāpti seniori, kuri zaudē ievērojamas naudas summas. Diemžēl šī ir tikai viena no daudzām krāpniecības shēmām.
Lai pasargātu sevi un tuviniekus, Valsts policija atgādina:
- Nekad neizpaudiet pa tālruni personīgos datus – pases vai ID informāciju, bankas kartes numurus, internetbankas pieejas datus.
- Nesekojiet nepazīstamu personu norādījumiem vai prasībām, īpaši, ja tiek lūgts instalēt programmas vai veikt neparastas darbības ierīcēs.
- Lietojiet stipras un atšķirīgas paroles katram kontam.
- Neizmantojiet paroles veidošanā savus vai tuvinieku personīgos datus.
- Ieslēdziet divu faktoru autentifikāciju (internetbankai, e-pastam).
- Regulāri mainiet paroles un neatkārtojiet tās dažādās interneta vietnēs.
- Izmantojiet atsevišķu maksājumu karti tiešsaistes pirkumiem.
- Lejupielādējiet un aktivizējiet mobilajās ierīcēs DNS ugunsmūri (CERT.LV un NIC izstrādāta lietotne pasargā no krāpnieciskām saitēm un bloķē identificētus krāpnieciskus zvanus).
Runājiet ar saviem vecāka gadagājuma radiniekiem un paziņām par šiem riskiem! Ar vairākām krāpšanas shēmām iespējams iepazīties Valsts policijas mājaslapā.
Atcerieties – ja esat nodevis savus bankas datus vai naudu krāpniekiem, nekavējoties sazinieties ar banku un informējiet Valsts policiju.
Parūpēsimies par sevi un saviem tuviniekiem!
