Aptaujā kopumā piedalījās 674 jaunieši no Jelgavas pilsētas un novada.
Pētījumā apzināta jauniešu apmierinātība ar Jelgavu kā dzīves vietu, populārākās jauniešu pulcēšanās vietas pilsētā, sabiedriskā un sociālā aktivitāte, jauniešiem pieejamās iespējas, mentālā veselība, nevēlamie ieradumi, informācijas ieguves avoti.
Pētījuma rezultāti rāda, ka 2025. gada sākumā Jelgavā dzīvo kopumā 7760 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Pētījums ļauj secināt, ka pēc būtiska samazinājuma desmit gadu laikā, trīs pēdējos gados jauniešu skaits pilsētā ir sācis pieaugt. Jaunieši veido 14,2% no Jelgavas pilsētas iedzīvotāju skaita un šis rādītājs ir augstāks nekā Latvijas kopējam jauniešu īpatsvara rādītājam, kas ir 13%.
Jelgavā ikdienā uzturas un dzīvo arī citās pašvaldībās deklarētie jaunieši – kopumā aptuveni 4200 tūkstoši. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka kopējais Jelgavas infrastruktūru un pakalpojumus izmantojošo jauniešu skaits ir aptuveni 11,9 tūkstoši.
Pētījums rāda, ka vairākums jauniešu (80%) ir apmierināti ar Jelgavu kā vietu, kur dzīvot, iegūt izglītību, pavadīt brīvo laiku. Novērojams, ka pozitīvākus vērtējumus snieguši 13-14 gadīgie jaunieši, bet izteikti kritiskāki savos vērtējumos bijuši 19-25 gadus vecie jaunieši.
90% no aptaujātajiem jauniešiem pēdējā gada laikā ir piedalījušies vismaz vienā no anketā iekļautajām 19 aktivitātēm. Tas liek domāt, ka katrs desmitais jaunietis nav piedalījies nevienā pilsētas piedāvātā aktivitātē.
Visbiežāk jaunieši ir piedalījušies kultūras pasākumos ārpus skolas (49%), festivālos pilsētā (46%), sporta aktivitātēs ārpus skolas (34%), karjeras izglītības aktivitātēs (30%), interešu izglītības pulciņos (27%). Novērojams, ka izteikti reti jaunieši piedalās tādās sabiedriskās aktivitātēs kā nevalstiskās organizācijas (4%), vietējās kopienas aktivitātes (7%). Arī iesaiste brīvprātīgo darbā nav augsta – 17%.
Salīdzinot 2019., 2022. un 2025. gadu aptauju datus, redzams, ka pandēmija radīja ļoti izteiktu jauniešu līdzdalības un iesaistes aktivitātēs kritumu. Pēc pandēmijas nevienā no aktivitātēm jauniešu iesaiste nav atgriezusies pirms pandēmijas līmenī.
Lūgti novērtēt savas iespējas Jelgavā dažādos to aspektos, tikai dažos gadījumos lielākā daļa jauniešu vērtē, ka iespējas ir plašas: iespējas iesaistīties sporta aktivitātēs ārpus skolas (58% novērtē, ka ir visas vai lielas iespējas), piedalīties interešu izglītības pulciņos (55%), amatiermākslā (52%). Visos pārējos aspektos pozitīvo vērtējumu īpatsvars ir mazāks nekā 50 %.
Viszemāk jaunieši vērtējuši iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu valsts vai pašvaldības līmenī, iesaistīties politisko partiju aktivitātēs, vietējās kopienas aktivitātēs, arī ietekmēt lēmumus savā izglītības iestādē.
Jāuzsver, ka izteikti liela daļa jauniešu dažādos aspektos novērtē, ka viņiem šādas iespējas vispār neinteresē. Piemēram, 44% novērtē, ka neinteresē iesaistīties politiskās aktivitātēs, 33% – neinteresē vietējās kopienas aktivitātes, 29% – neinteresē nevalstiskā sektora aktivitātes.
Kopumā jauniešu ieteikumi atspoguļo vēlmi padarīt pilsētu dzīvīgāku, jauniešiem pievilcīgāku un daudzveidīgāku. Visbiežāk jaunieši minējuši kultūru – vēlme pēc brīvdabas kino, daudzveidīgiem koncertiem, festivāliem un jaunām kultūrvietām. Sports un aktīvā atpūta ietver idejas par jauniem vai atjaunotiem sporta laukumiem, specializētiem sporta pasākumiem un infrastruktūru, piemēram, akvaparku vai skeitparku. Jauniešu centri un tikšanās vietas tiek uzskatītas par būtisku vidi neformālai saskarsmei, radošām aktivitātēm un interešu grupām. Izglītības un attīstības iespējas saistās ar valodu klubiem, mākslas darbnīcām un starptautiskām programmām. Vide un infrastruktūra ietver priekšlikumus labāk izmantot Pasta salu, organizēt pilsētvides pasākumus un veidot pieejamas atpūtas zonas
Kopumā 81% jauniešu ir saskārušies ar kādiem mentālās veselības izaicinājumiem. Biežāk jaunieši saskārušies ar tādām mentālās veselības situācijām kā: pārāk ilgs datora, telefona vai planšetdatora izmantošanas laiks (38%), bezmiegs (38%), pārāk ilga laika pavadīšana sociālajos tīklos (37%), pārāk liela slodze mācībās (35%), aizkaitināmība, dusmas (34%). Īpaši jāvērš uzmanība uz kritiskākajām mentālās labbūtības izpausmēm – aptuveni katrs ceturtais jaunietis norādījis, ka ir saskāries ar trauksmi, paniku, uzmācīgām domām, nomāktību. Un katrs desmitais norādījis, ka ir bijušas pašnāvības domas.
Aptaujā jaunieši tika lūgti norādīt, kāda palīdzība, atbalsts būtu nepieciešams emocionāli sarežģītās situācijās. Visbiežāk minēta nepieciešamība pēc sarunām un emocionāla atbalsta no uzticamiem cilvēkiem, tostarp ģimenes, draugiem vai vienkārši kāda, kas uzklausa bez nosodījuma. Būtiska ir arī profesionālā palīdzība – pieejams un bez maksas psihologs, psihiatrs vai terapeits. Daži jaunieši vēlas iesaistīties atbalsta grupās vai drošās kopienās, kur dalīties pieredzē un saņemt savstarpēju atbalstu.
Ar pētījuma saturu var iepazīties ŠEIT.
Izpēti izstrādāja Jelgavas pašvaldības iestādes “Sabiedriskais centrs” jauniešu centra vadītāja Beatrise Līva Steinarte, jaunatnes lietu speciāliste Krista Esmeralda Lukjanska un Gints Klāsons, sociologs, pētnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas lietišķo pētījumu projektu vadītājs.
Pētījums īstenots Jelgavas Sabiedriskā centra budžeta ietvaros.
