Foruma atklāšanā dalībniekus uzrunāja goda viesi un partneri, pārstāvot dažādus sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas līmeņus. Rokišķu rajona mērs Ramūnas Godeliauskas uzsvēra, ka šī tikšanās sniedzas tālāk par ierasto uzņēmējdarbību, fokusējoties uz jēgpilnu devumu cilvēkiem un kopienai. Rokišķus mērs izcēla kā nozares līderi Ziemeļlietuvā, ko apliecina aktīvā vietējās sabiedrības iesaiste. Pasākuma dalībniekus sveica arī Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības padomes priekšsēdētājs Leons Līdums, kurš uzrunu teica lietuviešu valodā, apliecinot kaimiņvalstu vienotību.
Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministra padomnieks Jonas Jarutis akcentēja, ka foruma norise reģionā atspoguļo ministrijas vīziju – pievērst tiem lielāku uzmanību, apņemoties novirzīt 30% investīciju. Viņš norādīja, ka sociālais uzņēmums ir pilntiesīgs bizness, bet ar sociālā taisnīguma “garšu”, apvienojot peļņas gūšanu ar sabiedrības problēmu risināšanu. Tikmēr Latvijas Labklājības ministrijas pārstāvis Imants Lipskis iezīmēja būtiskas pārmaiņas nozares tiesiskajā regulējumā – grozījumiem Sociālā uzņēmuma likumā, kas ļautu sadalīt dividendēs līdz 50% no peļņas, tādējādi sekmējot privāto investoru piesaisti un nozares ilgtspēju.
Lai valstiskās ieceres īstenotu dzīvē, izšķiroša nozīme ir praktiskai rīcībai reģionos. Par to, kā sociālā uzņēmējdarbība tiek stiprināta Zemgalē, forumā ziņoja ZPR projekta vadītāja Ieva Zeiferte un eksperte Sandra Grigorjeva. Projekta “RE:IMPACT” ietvaros veikta apjomīga izpēte, identificējot 95 potenciālos sociālos inovatorus. Būtisks solis nozares aktivizēšanā bijis tiešs atbalsts sociālajiem inovatoriem – noorganizētas darbnīcas, konsultācijas un vērtīgi pieredzes apmaiņas braucieni. Tāpat sadarbībā ar ekspertiem un partneriem – Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju (LSUA) – izstrādāti un desmit Zemgales skolās pilotēti jauni mācību materiāli, kas jau pieejami kā praktisks palīglīdzeklis pedagogiem, veicinot jauniešu izpratni par sociālo uzņēmējdarbību. Lai stiprinātu pašvaldību kapacitāti, visās Zemgales pašvaldībās organizētas darbnīcas un izstrādāti rīcības plāni sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. Eksperte Vita Brakovska dalībniekus iepazīstināja ar šajā procesā izmantoto 11 soļu metodoloģiju, kas palīdz strukturēt darbu no resursu kartēšanas līdz rezultātu uzraudzībai.
Foruma pēcpusdienas sesija akcentēja sociālo uzņēmumu lomu vietējo problēmu risināšanā, jaunu darba vietu radīšanā un kopienas identitātes stiprināšanā. Lietuvas Sociālā biznesa asociācijas (LISVA) vadītāja Eglė Jokužytė uzsvēra, ka sociālie uzņēmumi bieži jūtas “neredzami”, tāpēc pašvaldībās nepieciešami kompetenti speciālisti dialoga veidošanai. Savukārt LSUA pārstāve Regita Zeiļa izcēla sociālās uzņēmējdarbības unikalitāti un cilvēcisko faktoru kā galveno vienojošo elementu, uzsverot asociācijas lomu ekosistēmas stiprināšanā.
Īpaši iedvesmojoši bija uzņēmēju pieredzes stāsti. Zane Dreismane (“Mājas TUVU”) dalījās ar stāstu, kā veiksmīgi apvienot labdarības veikalu tīklu un pasākumu vietu “Branku Brančotava” ar sociālo misiju – sniegt materiālu un emocionālu atbalstu grūtībās nonākušām ģimenēm un veicināt jauniešu iesaisti. Savukārt Kristers Vējš (“4 vēji”) iepazīstināja ar kartona iepakojuma ražotni, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, palīdzot viņiem iegūt finansiālu neatkarību, tostarp iegādāties savu mājokli un iegūt autovadītāja tiesības. Lietuvu pārstāvēja Diana Kietienė ar iniciatīvu “Gėris rankose”, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti integrēties darba tirgū, bet video formātā ar savu darbību iepazīstināja sociālais uzņēmums “Kita Mėnulio pusė”.
Foruma noslēguma sesijā notika daudzslāņaina paneļdiskusija, apvienojot nacionālās politikas un pašvaldību redzējumu. Jons Jarutis pauda pārliecību, ka sociālā uzņēmējdarbība nepazudīs un tikai attīstīsies, tādēļ nepieciešams atbilstošs politiskais regulējums. Jelgavas novada pārstāve Ilze Matusa aicināja lauzt iesīkstējušos stereotipus un nepielīdzināt sociālo uzņēmējdarbību tikai sociālajai palīdzībai. Viņa uzsvēra, ka pašvaldība ir galvenais spēlētājs vietējā līmenī, tādēļ politiķiem nepieciešama drosme un griba šo jomu mērķtiecīgi atbalstīt. Forumu noslēdza atziņa, ka sadarbība un inovācijas ir atslēga ilgtspējīgām pārmaiņām Baltijas reģionā.
Projekts Nr. LL-00020 “Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas uzlabošana Zemgalē un Ziemeļlietuvā” jeb “Re:Impact” tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas-Lietuvas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 595 286,00 EUR, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 476 228,80 EUR. Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/socialas-uznemejdarbibas-ekosistemas-uzlabosana-zemgale-un-ziemellietuva
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
