Saskaņā ar Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu pašvaldība vai pārvaldnieks Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā līdz 2025. gada 31. decembrim sasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai rīko dzīvokļu īpašnieku aptauju, kurā ierosina dzīvokļu īpašnieku kopībai izlemt, kā turpmāk tiks pārvaldīts viņu īpašums.
Līdz šim pašvaldībai, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, bija pienākums pārvaldīt dzīvojamās mājas līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Šo pienākumu pašvaldība uzticēja savām kapitālsabiedrībām ‒ SIA “Lauma A” un SIA “LK komunālie pakalpojumi”.
Savukārt Daugavas kreisajā krastā šo pienākumu īstenoja pašvaldības apvienību pārvaldes. Ņemot vērā, ka pašvaldībai tiesības un pienākums pārvaldīt dzīvojamās mājas izbeidzas, tad pašvaldība dzīvojamās mājas Daugavas kreisajā krastā līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai uzticēs kādai no savām kapitālsabiedrībām.
Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā ir paredzēti termiņi, kad dzīvokļu īpašumu īpašniekiem ir kopīgi jāizlemj, kā šo māju pārvaldīt. Darbam ar savu māju dzīvokļu īpašnieki var izvēlēties:
- kādu no namu pārvaldīšanas uzņēmumiem (turpināt sadarbību ar esošo pārvaldnieku ‒ pašvaldības kapitālsabiedrību) vai izvēlēties citu pārvaldnieku;
- nodibināt biedrību;
- pilnvarot personu;
- apsaimniekot māju paši.
Pašvaldībai vai tās kapitālsabiedrībai ir pienākums līdz 31. decembrim sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai rīkot aptauju Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.
Pašvaldības kapitālsabiedrība, kurai tā uzticēs pārvaldīt Daugavas kreisā krastā esošās dzīvojamās mājas, sasauks dzīvokļu īpašnieku kopsapulces Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā, uzaicinājumam pievienojot pārvaldīšanas līguma projektu.
Ja dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums netiks pieņemts:
- stāsies spēkā likumā paredzētais pārvaldīšanas līgums ar esošo pārvaldnieku (pašvaldības kapitālsabiedrību);
- līgumu var vienpusēji izbeigt gan dzīvokļu īpašnieku kopība, gan pārvaldnieks, paziņojot par to vienu mēnesi iepriekš;
- līguma darbības termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas.
“Visi lēmumi par mājas tehniskā stāvokļa uzturēšanu, ieguldījumiem ir tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieku pārziņā,” likumā noteikto skaidroja Andris Zābelis.
Ja rodas jautājumi vai neskaidrības, aicinām sazināties ar esošo mājas pārvaldnieku vai apvienības komunālās nodaļas pārstāvi.
