Plūdu risku mazināšana Babītes ezera poldera teritorijā

Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē un ūdens līmeņa svārstību dēļ palielinās plūdu apdraudējums. Lielupes upes baseina apgabals, kurā ietilpst Babītes ezera poldera teritorija, ir viens no apdraudētākajiem upju baseiniem teritorijas applūšanas ziņā līdzenā baseina reljefa un upju hidrogrāfiskā tīkla īpatnību dēļ. Babītes ezera polderi ir pakļauti plūdu riskam, ko izraisa gan vējuzplūdi no Rīgas līča, gan pavasara pali. Klimata pārmaiņu rezultātā palielinās arī lietus plūdu risks. Liela daļa applūšanai pakļauto teritoriju ap Babītes ezeru ir aizsargātas ar polderu aizsargdambjiem.

Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinot plūdu risku, un nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu, ir nepieciešama aizsargdambju atjaunošana, polderu sūkņu staciju pārbūve un potamālo (jeb lēni plūstošo) upju regulēto posmu atjaunošana.

Babītes ezera poldera teritorijā 2024. – 2025. gadā uzsākta 3 poldera sūkņu staciju (Jāņupītes, Straupciema, Ratnieku-Biteslejas) pārbūve un 4 aizsargdambju (Straupciema D-2, Ratnieku-Biteslejas D-1, Bļodnieku D-1 un D-2) atjaunošana.

Visos pārbūves un atjaunošanas darbos tiek ieguldīts finansējums no Eiropas Atveseļošanas fonda* un Latvijas valsts budžeta. Projekta īstenotājs ir Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), kas ir valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecības, uzturēšanas un ekspluatācijas nodrošinātāja. Projekta līdzekļu izlietojumu kā maksājumu aģentūra administrē Lauku atbalsta dienests.

Sūkņu staciju pārbūve nepieciešama, lai uzlabotu ūdens novadīšanu un mazinātu plūdu risku apdzīvotajās teritorijās. Esošās stacijas bija morāli un fiziski nolietotas, tādēļ tās tiks modernizētas atbilstoši mūsdienu prasībām: pārbūvējot sūkņu kameras un infrastruktūru, uzstādot energoefektīvus sūkņus, automātiskos restu tīrītājus, atjaunojot elektroapgādi, apgaismojumu, drošības sistēmas un labiekārtojot teritoriju.

Aizsargdambju atjaunošana nodrošinās to noturību, kas laika gaitā bija mazinājusies vēja, nokrišņu, dzīvnieku un ezera viļņu ietekmē. Pirms darbiem dambjos bija iesēdumi, bebru alas un vietām pārrāvumi, kā arī makšķernieku izraisītas dziļas risas, jo dambji nav paredzēti braukšanai ar transportu. Projekta ietvaros dambji tiks atjaunoti līdz projektētajam augstumam, novākts apaugums, aizbērtas alas un iegruvumi, uzbērta virskārta un iebūvēts aizsargsiets pret dzīvnieku bojājumiem. Kopumā ap Babītes ezeru tiks atjaunoti 11,02 km aizsargdambju.

Daļā objektu būvdarbi jau ir pilnībā vai gandrīz pabeigti: Straupciema D-2 un Ratnieku-Biteslejas D-1 aizsargdambjos un Jāņupītes poldera sūkņu stacijā. Pārējos objektos plānotais būvdarbu pabeigšanas termiņš ir 2026. gada marts – aprīlis.

Paredzēts, ka no Atveseļošanas fonda finansētos pretplūdu pasākumus ZMNĪ kopumā veiks 22 valsts meliorācijas sistēmu objektos – 9 sūkņu stacijās, 12 aizsargdambjos un vienā kanālā. Kopējā visam pasākumam atvēlētā summa ir 27,8 miljoni eiro no Atveseļošanas fonda naudas un kā līdzmaksājums 5,8 miljoni eiro no Latvijas valsts budžeta. Investīcijas īstenošanas nosacījumi paredz, ka visi projekti īstenojami līdz 2026. gada 30. jūnijam.

* Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” 1.3. reformu un investīciju virziena “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” 1.3.1.2.i. investīcijas “Plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā t.sk. polderu sūkņu staciju pārbūve, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana”.

Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”