Sabiedrības novecošanās Latvijā vairs nav prognoze vai tāla nākotne, tā ir realitāte, ar kuru sastopamies jau šodien. Vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir pensijas vecumā, un prognoze, ka līdz 2060. gadam uz vienu strādājošo būs divi pensionāri, nav tikai statistika. Tā ir zīme, ka cilvēku ar pieredzi un dzīves gudrību loma ekonomikā kļūst arvien nozīmīgāka. Un tieši tāpēc Limbažu novada Izglītības pārvalde kopā ar biedrības Sievietēm 50+ un SIA Re-Starts 50+ vadītāju Ingrīdu Pērkoni rīkoja pasākumu iedzīvotājiem 50+, kura centrā bija atziņa, ka vecums nav šķērslis, bet gan resurss.
Daudziem cilvēkiem, kuri pārsnieguši 50 gadu slieksni, doma par karjeru strauji mainīgajā digitālajā un tehnoloģiju vidē var radīt nedrošību. Var likties, ka darba tirgus dod priekšroku jaunākiem un gadu desmitiem krātā pieredze pēkšņi zaudējusi nozīmi. Taču šī sajūta ir balstīta maldīgā priekšstatā. Patiesībā situācija ir tieši pretēja: mūsdienu ekonomikā tieši pieredze, noturība un dzīves gudrība ir kļuvusi par vērtīgiem ieguvumiem, ko meklē darba devēji.
Par karjeras iespējām un prasmju attīstību visa mūža garumā pasākumā runāja Izglītības pārvaldes metodiķe Kristīne Ozoliņa, kura daudzus gadus strādājusi par karjeras konsultanti. Viņa apliecināja, ka tieši prasmes, kas noslīpētas ilgā darbā ar cilvēkiem, ir senioru lielākais trumpis. Mentoringa spējas, krīžu vadība, emocionālā inteliģence, spēja strādāt komandā un saglabāt mieru sarežģītās situācijās – tās ir prasmes, kuras nevar iemācīties īsos kursos. Tās nāk ar pieredzi, un tāpēc tās ir zelta vērtas.
Savukārt Izglītības pārvaldes speciāliste interešu izglītības un mūžizglītības jautājumos Maija Andersone bija sagatavojusi apkopojumu par bezmaksas mācību iespējām, kas ļauj cilvēkiem pēc 50 gadiem ne tikai atjaunot esošās prasmes, bet arī atklāt jaunas intereses un iegūt zināšanas, kas nepieciešamas mūsdienu darba tirgū. Mācīšanās vairs nav liels, biedējošs kalns, kurā jākāpj – tas ir ikdienas ieradums. Pietiek ar 30 minūtēm dienā, lai apgūtu kādu jaunu digitālo rīku, pamēģinātu e-kursu vai izmēģinātu pašnovērtēšanas testu. Iespējas sākt mācīties ir rokas stiepiena attālumā. Piemēram, platforma stars.gov.lv palīdz precīzi izvērtēt esošās prasmes un pieteikties atbilstošākajām mācībām. Plašu mācību piedāvājumu var atrast arī Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) mājaslapā. Mūžizglītība ir kļuvusi ne tikai pieejama, bet arī ļoti praktiska un integrējama ikviena cilvēka dzīvē.
Un šajā kontekstā, ko apliecina arī Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta pētnieces Lilitas Seimuškānes un pētījuma centra SKDS pētījums (2025. gada pavasarī, projekta “Sudraba ekonomikas potenciāls un to ietekmējošie faktori” ietvaros), ir skaidrs, ka tā sauktā “sudraba ekonomika” nav sabiedrības nasta, bet gan milzīga izaugsmes iespēja. Eiropas Savienībā cilvēku vecumā virs 50 gadiem vajadzībām pielāgotā ekonomikas daļa jau šobrīd veido 28% no IKP. Tā rada pieprasījumu pēc specializētiem produktiem, pakalpojumiem, tehnoloģijām, izglītības un darba iespējām, kas piemērotas tieši šai paaudzei. Arī Latvijā skaitļi parāda, ka 23% iedzīvotāju ir pensijas vecumā un, ka esošā pensionāru un strādājošo attiecība 1:2,5 (https://www.luminor.lv/lv/jaunumi/nakotne-dzivosim-ilgak-ko-tas-nozime-sobrid-stradajosajiem) pārvērš pieredzes bagāto paaudzi par svarīgu resursu, nevis problēmu, kas jārisina.
Daudzi joprojām uzskata, ka seniori strādā tikai finansiālu apsvērumu dēļ, taču Latvijas Universitātes un SKDS pētījums atklāj: jā, svarīga ir finansiālā stabilitāte, taču gandrīz tikpat svarīgs ir interesants darbs, piederības izjūta, vēlme būt starp cilvēkiem un sniegt labumu sabiedrībai. Šī vēlme pēc jēgpilna darba parāda, ka seniori nevēlas tikai izdzīvot – viņi vēlas dzīvot pilnvērtīgi, aktīvi un ar mērķi.
Tieši tāpēc karjeras platformas “Re-Starts 50+” ideja – ka vecums nav šķērslis, bet vērtība – šodien ir aktuālāka nekā jebkad. Protams, jāatzīst, ka eidžisms jeb diskriminācija pēc vecuma pastāv. Taču veids, kā cilvēks sevi prezentē, var apgriezt stereotipus kājām gaisā. Tā vietā, lai intervijā taisnotos – “es neesmu vecs, es spēju iemācīties”, daudz efektīvāk ir teikt: “Pēdējā gadā es vadīju pāreju uz jaunu sistēmu un apmācīju 20 kolēģus. Es mācos caur darīšanu.” Pieredze runā pati par sevi.
Šādos pasākumos cilvēki bieži atklāj, ka viņu lielākā priekšrocība ir tieši tas, ko viņi paši līdz šim uztvēruši kā trūkumu – gadi un pieredze. Jo tieši tie padara viņus konkurētspējīgus, drošus un vērtīgus. Kā teicis Henrijs Fords: “Ikviens, kurš pārstāj mācīties, kļūst vecs — vai viņam būtu divdesmit vai astoņdesmit.”
Ceru, ka tikšanās iedvesmoja dalībniekus noticēt, ka jauns karjeras sākums ir iespējams jebkurā vecumā, arī pēc 50.
Maija Andersone
Izglītības pārvaldes
Izglītības speciāliste interešu izglītības un mūžizglītības jautājumos
