27. novembrī Balvu novada Sociālajā pārvaldē tika rīkota tikšanās, kuras laikā ģimenes ārsti, feldšeri un sociālie darbinieki tika iepazīstināti ar Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu, kas Latvijā darbojas no 2024. gada 1. janvāra un ir valsts apmaksāts. Tikšanās laikā informāciju sniedza Vidzemes reģiona pakalpojuma speciālisti: sociālā darbiniece Linda Laicāne, mediķis-koordinators Sintija Leite, mediķe Annemarija Linda Linaresa un emocionālā un garīgā atbalsta vadītāja Dace Zušmane.
Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt visaptverošu atbalstu pacientiem ar neārstējamu slimību dzīves noslēguma posmā, kā arī sniegt atbalstu viņu tuviniekiem. Jāuzsver, ka paliatīvā aprūpe ir vērsta ne tikai uz medicīnisku palīdzību, bet arī uz sociālu, psiholoģisku, emocionālu un garīgu atbalstu – tieši to, kas šajā periodā visvairāk nepieciešams.
Kā saņemt paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu?
Kā skaidro mediķis-koordinators Sintija Leite, pakalpojumu var saņemt personas, kurām ir ārstniecības iestādes ārstu konsīlija lēmums par indicētu paliatīvo aprūpi dzīvesvietā. Uz konsīliju ambulatoro pacientu var nosūtīt ģimenes ārsts un ārsts speciālists. Ja pacients atrodas stacionārā, tad konsīliju organizē stacionārā ārstniecības iestāde. Pievienots CEĻVEDIS, kā pacientam nokļūt līdz valsts apmaksātai paliatīvai aprūpei dzīvesvietā. Pēc konsīlija lēmuma pieņemšanas mediķis-koordinators sazinās ar pacientu un vienojas par ārsta vizīti dzīvesvietā.
Pakalpojums aptver trīs savstarpēji cieši saistītas jomas:
1. Medicīniskais atbalsts
Virsmāsa Annemarija Linda Linaresa skaidro, ka medicīniskais atbalsts sākas ar pirmreizējo ārsta vizīti pacienta dzīvesvietā. Tās laikā tiek:
- izvērtēts pacienta veselības stāvoklis un simptomi,
- sastādīts individuāls paliatīvās aprūpes plāns,
- precizēta medikamentu lietošana un nepieciešamie izmeklējumi.
Tālāk pacientu regulāri apmeklē medicīnas māsa, nodrošinot:
- brūču aprūpi un pārsiešanu,
- injekcijas, infūzijas, pretsāpju terapijas pielāgošanu,
- simptomu uzraudzību, vitālo rādītāju kontroli,
- pacienta un tuvinieku konsultēšanu par aprūpi ikdienā.
Neatliekamos gadījumos palīdzība un konsultācijas ir pieejamas 24/7, sadarbojoties ar speciālistiem un nepieciešamības gadījumā organizējot transportu uz ārstniecības iestādi.
2. Sociālais darbs
Sociālā darbiniece Linda Laicāne akcentēja, ka pie pacienta dzīvesvietā sākotnēji ierodas ārsts un sociālais darbinieks. Vizītes laikā tiek veikts: funkcionālo spēju izvērtējums, vajadzību un sociālās situācijas analīze, vides izvērtējums, lai pacienta aprūpe būtu droša un ērta.
Balstoties uz izvērtējumu, tiek izstrādāts sociālās aprūpes plāns – aprūpētāja apmeklējums personīgās higiēnas nodrošināšanai, tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšana un apmācība to lietošanā, tuvinieku apmācība par aprūpes pamata prasmēm (pārvietošana, mazgāšana, barošana u.c.).
Tuvinieku apmācība ir īpaši svarīga, jo aprūpē iesaistītie bieži jūtas nedroši vai nobijušies – zināšanas sniedz drošību un mazina stresu.
3. Psiholoģiskais un garīgais atbalsts
Dace Zušmane skaidroja, ka psihologi un kapelāni ir neatņemama komandas daļa. Viņu uzdevums ir palīdzēt pacientam un tuviniekiem pārvarēt emocionālos un garīgos izaicinājumus.
Pakalpojums ietver:
- klīniskā un veselības psihologa konsultācijas,
- kapelāna vizītes dzīvesvietā vai attālināti,
- atbalstu sarežģītos lēmumos un sarunās par slimību, trauksmi un bailēm,
- sēru atbalstu tuviniekiem, tostarp bezmaksas konsultācijas un sēru grupas.
Līdz 50 % pacientu izjūt vientulību, bailes un trauksmi — tādēļ psiholoģiskais atbalsts ir tik nozīmīgs.
Tikšanās laikā klātesošie pārliecinājās, ka paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums ir būtisks atbalsts cilvēkiem visgrūtākajos dzīves brīžos. Tas nodrošina ne tikai medicīnisko aprūpi, bet arī sociālo palīdzību un psiholoģisku atbalstu, kas nepieciešams gan pacientam, gan viņa ģimenei.
