Valsts policija turpina saņemt iesniegumus un informāciju par dažādu veidu krāpniecībām, kuru rezultātā iedzīvotāji zaudē ievērojamas naudas summas. Šā gada desmit mēnešos iedzīvotāji krāpnieku darbību dēļ zaudējuši 17 993 262 eiro.
Krāpnieki izmanto plašu shēmu klāstu, lai izvilinātu naudu, un visbiežāk par upuriem kļūst vecāka gadagājuma cilvēki. Valsts policija aicina iedzīvotājus būt modriem un kritiski izvērtēt ikvienu kā telefoniski, tā rakstiski saņemto informāciju, īpaši gadījumos, kas saistīti ar finanšu jautājumiem.
Seniori ir viena no visievainojamākajām sabiedrības grupām krāpniecības gadījumos. Sociālie, psiholoģiskie un tehnoloģiskie faktori šo grupu padara īpaši uzņēmīgu pret krāpšanas mēģinājumiem. Saskaņā ar Valsts policijas datiem par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem 86% no visiem telefonkrāpniecības upuriem bijuši cilvēki vecumā virs 60 gadiem. No tiem 69% bijušas sievietes, bet 17% – vīrieši. Valsts policija aicina ikvienu iesaistīties senioru informēšanā un palīdzēt viņiem atpazīt krāpniecības riskus.
Visbiežāk krāpnieki:
- izliekas par valsts iestāžu darbiniekiem, apgalvojot, ka konstatēti pārkāpumi vai krāpnieciskas darbības ar jūsu personas datiem, un prasa sniegt privātu informāciju;
- uzdodas par uzņēmumu pārstāvjiem, ziņojot par “problēmām” jūsu profilā, maksājumos vai piedāvājot īpašas atlaides, lai iegūtu piekļuvi datiem;
- izliekas par radinieku vai viņa “glābēju”, lūdzot steidzamu finansiālu palīdzību un radot sajūtu par ārkārtas situāciju;
- uzdodas par bankas darbiniekiem, brīdinot par it kā aizdomīgām darbībām kontā un prasot sensitīvu informāciju – personas kodu, dokumentu numurus, dzīvesvietu, kartes datus vai “Smart-ID” piekļuves kodus;
- piedāvā “izņemt laimestu”, pieprasot jūsu identitāti un personīgos datus.
Lai pasargātu sevi un tuviniekus, Valsts policija atgādina:
- sargājiet savus datus – bankas kartes informāciju, piekļuves un identifikācijas kodus; nekad neatklājiet zvanītājam personas datus, PIN kodus, paroles vai “Smart-ID” piekļuves kodus;
- neatbildiet uz aizdomīgiem zvaniem – pārtrauciet sarunu un pārzvaniet radiniekam vai attiecīgajai iestādei, izmantojot oficiālos kontaktus;
- atcerieties, ka valsts iestādes nekad pa telefonu nevaicā informāciju par jūsu finanšu dokumentiem;
- neatveriet nezināmas saites, kas saņemtas īsziņās vai e-pastos.
Ja rodas aizdomas par krāpniecību, nekavējoties informējiet savu banku un policiju. Ja krāpšana jau notikusi, zvaniet Valsts policijai pa tālruni 112 un sazinieties ar savu banku.
Piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks!
