Adventa noskaņās Kārsavas pilsētas bibliotēkā norisinājās Valentīnas Pavlovskas grāmatas “Ceļā pavadīts laiks” atvēršanas pasākums. Šis ir jau otrais autores darbs, ko viņa sarakstīja pēc pirmās grāmatas “Tēva meita” veiksmīgas debijas. Kaut izdevums pavisam nesen parādījies grāmatnīcās, daudzi lasītāji to bija paspējuši iegādāties un izlasīt. Zīmīgu un jautru fragmetu lasīšana sekoja viena pēc otras, kas, savukārt, izraisīja aktīvu diskusiju par dzīvi “tajos laikos”.
Pati autore tikšanos iesāka, nolasot grāmatas priekšvārda tekstu: “Vai Tu ievēroji, cik ātri skrien laiks? Jo ilgāk Tu dzīvo, jo ātrāks laika ritējums. Kādreiz tik svarīgie dzīves notikumi sāk pārklāties ar aizmirstības migliņu, sajūtu šķautnes notrulinās un viss, kas toreiz prasīja tik daudz spēka un emociju, pamazām kļūst mazsvarīgs. Tad vienā brīdī Tu aptver, ka tā taču ir Tava dzīve, kas auļo projām. Kas no tā visa – redzētā, sajustā, paveiktā, piedzīvotā – paliks pāri un kam no tā būs labums?
Vai vairs atceries, kā pēkšņi viss mainījās – tas, kas bija nosodāms, kļuva cildināms, bet tas, ar ko iepriekš daži lepojās, kļuva slēpjams? Lūk, tad nedaudz paceļosim pavisam nesenā pagātnē un varbūt radīsim atbildes uz jautājumu, kāpēc mēs esam tādi, kādi esam un kāpēc ar mums notiek tā, kā notiek.”
Jautāta par to, kā nonākusi līdz grāmatu rakstīšanai, Valentīna atbildēja, ka strādājot profesionālās un augstākās izglītības sfērā, nācies izstrādāt zinātniskos rakstus un dažādus studiju materiālus, kas deva lielu pieredzi, bet ne prieku. “Tikai tagad, ka esmu pelnītā atpūtā, varu atļauties darīt to, kas patīk, proti, rakstīt no sirds, rakstīt par to, kas piedzīvots, par gūtajām atziņām, par to, kas palīdz dzīvot. Protams, iedvesmo arī emocijām piepildītās lasītāju atsauksmes, it īpaši, ja tās ieliktas facebook vietnē “Izcilas grāmatas””.
