Latvijā joprojām ir salīdzinoši vāji attīstīts patvertņu tīkls. Pašvaldībās norāda, ka patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai nepieciešami lieli finanšu līdzekļi. Iespējas labiekārtot potenciālās patvēruma vietas tiek meklētas arī, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu. Tā, piemēram, pierobežā – Ludzas novadā – civilās aizsardzības mērķiem plānots pielāgot piecus pašvaldības īpašumā esošus objektus.
Sižets tapis ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas finansiālo atbalstu projekta “Tuvplānā: drošība – Latgales reģionālās televīzijas sižetu cikls” ietvaros.
Balvu novadā šobrīd par atbilstošām vai daļēji atbilstošām atzītas 12 patvertnes. Uz ēkām, kurās tās atrodas, izvietotas zīmes zaļā krāsa ar četru cilvēku siluetiem un uzrakstu “PATVERTNE”. Aprēķināts, ka šajās patvertnēs īslaicīgi uzturēties varētu ap 3 tūkstošiem iedzīvotāju.
Jānis Bubnovs Balvu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks
Galvenokārt tās ir Balvu pilsētas teritorijā un Viļakas pilsētas teritorijā. Runājot par patvertņu tehnisko stāvokli, tad tas ir ļoti dažāds un ļoti atšķirīgs. Starp patvertnēm ir patvertnes, kuras tiešām jau reālajā situācijā būtu iespējams arī izmantot minimālo prasību nodrošināšanai. Bet ir arī tādas patvertnes, kuru labiekārtošanai un komplektēšanai ir nepieciešami gan lieli finanšu ieguldījumi, gan arī darba resurss. Pašlaik mēs vērtējam vienu patvertni arī Balvu pilsētā, kuras uzlabošana varētu dot mums papildu 700 vietu kapacitāti cilvēku uzņemšanai.
Tikmēr Ludzas novadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests par atbilstošām vai daļēji atbilstošām atzinis 29 patvertnes. Šī gada novembrī Ludzas novada pašvaldība parakstīja vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu, kas paredz civilās aizsardzības infrastruktūras uzlabošanu Ludzas novadā. Līdz 2027.gada nogalei piecus pašvaldības objektus iecerēts aprīkot atbilstoši III kategorijas patvertnēm.
Laima Poikāne Ludzas nov. pašvaldības Attīstības un plānošanas nod. vecākā projektu vad.
Pielāgošanas darbi ietver sevī galvenos nosacījumus, kas nepieciešami pamatprasību nodrošināšanai. Tā ir ventilācija, alternatīvā elektroapgāde, apgaismojums, sanitārie, higiēnas apstākļi, kā arī dažāda aprīkojuma iegāde, kas ir nepieciešama pamata komforta nodrošināšanai. Piemēram, saliekami soli, gultas, aizslietņi, sausās tualetes un arī dažāds cits aprīkojumus.
Runājot par civilās aizsardzības jomu kopumā un gatavību iespējamai X stundai, kā Balvos tā Ludzā norāda, ka darāmā vēl daudz. Viens no izaicinājumiem ir iedzīvotāju informēšana.
Edgars Mekšs Ludzas novada pašvaldības priekšsēdētājs
Mums arī ieplānots ņemt darbā civilās aizsardzības speciālistu vai inženieri. Diemžēl darba tirgū tādu speciālistu nav daudz, bet tas ir svarīgi, lai ikdienā strādātu ar sabiedrību, ar mūsu nevalstiskām organizācijām. Tāpat arī sadarbojoties ar iedzīvotāju padomēm, lai cilvēkus informētu par rīcību krīzes situācijā. Ļoti svarīgi, lai katrs iedzīvotājs arī iepazīstas ar šo informāciju, ko darīt viņam personīgi vai viņa ģimenei, ja notiek kāds apdraudējums, un ko gaidīt arī no pašvaldības un no valsts.
Jānis Bubnovs Balvu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks
Pašvaldībai, protams, ir izpratne par savu rīcību, bet noteikti mēs nevaram teikt, ka mēs esam par 100% gatavi. Ja mēs ļoti labi saprotam, ka šīs situācijas ir neprognozējamas, un nekad mēs nebūsim gatavi līdz katrai niansei. Mums ir svarīgi saprast, kas ir šie spēki, pie kuriem mēs varam griezties pēc padoma, zināt, ko mēs no kuras iestādes, no kuras institūcijas varam sagaidīt un līdz ar to arī pašiem izstrādāt savu iestāžu vidū skaidru algoritmu, skaidru rīcību, lai maksimāli mēs varētu brīvi un droši arī rīkoties, zināt savus uzdevumus un neradīt papildu stresu sevī, savos darbiniekos un arī iedzīvotājos.
Ludzas un Rēzeknes novadā nupat notika civilās aizsardzības komisijas mācības ar mērķi pilnveidot izpratni par atbildības sadalījumu un praktisko rīcību militāra apdraudējuma gadījumā. Mācību praktiskajā daļā tika organizēta arī sociālās aprūpes centra “Ludza” klientu evakuācija, taču, lai neradītu lieku satraukumu sabiedrībā, plaša publiska informēšana par to nenotika.
